Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt valūtas kursa un inflācijas norises, eirozonas tirdzniecības rādītājus un sadrumstalotības riskus, kā arī citus jautājumus. Savukārt Eirogrupas paplašinātā formāta sanāksmē paredzēts pārrunāt aktuālo situāciju globālo centrālo banku digitālo valūtu kontekstā saistībā ar digitālo eiro. ES valstīs banknotes un monētas, kas patlaban ir vienīgie pieejamie centrālās bankas naudas formāti ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, nevar aptvert visas ekonomiskās vajadzības digitālajā laikmetā. ES vienotās valūtas tiesību aktu pakotne nodrošinās, ka digitālais eiro nākotnē kalpos kā stabils pamats turpmākām inovācijām, dodot iespēju bankām saviem klientiem piedāvāt jaunus risinājumus.
ECOFIN sanāksmē paredzēts izskatīt AF īstenošanas jautājumus – vidusposma novērtējumu un Padomes secinājumu apstiprināšanu. Vidusposma novērtējuma mērķis ir izvērtēt AF mērķu sasniegšanu. Pilnu ietekmi mērīt vēl ir pāragri, ņemot vērā, ka mehānisma ieviešana vēl ir tikai īstenošanas fāzē. Tomēr jau tagad ir uzsvērta AF loma ekonomiskās atlabšanas veicināšanā, atbildot uz Covid-19 pandēmiju un Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi, kā arī akcentēts pozitīvais pienesums zaļās un digitālās pārejas īstenošanā un Eiropas Semestra rekomendāciju izpildē. Vienlaikus novērtējumā iekļauts aicinājums Eiropas Komisijai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, identificēt konkrētus veidus, kā samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar instrumenta ieviešanu, vienlaikus arī nodrošinot ES finansiālo interešu aizsardzību.
“Atveseļošanas fonds Latvijai ir ļāvis meklēt jaunus veidus, kā īstenot ES ieguldījumu un reformu programmas. Ar Atveseļošanas fonda iespējām tiek veikti nozīmīgi ieguldījumi energoefektivitātes jomā, enerģētikas sektora drošības un pārejas uz atjaunojamiem resursiem veicināšanā, kā arī digitālo prasmju pilnveidošanā un komersantu digitalizācijā. Mēs ceram uz ātru Latvijas otrā maksājuma pieprasījuma apstiprināšanu, par kuru Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu sākotnējo novērtējumu,” uzsver Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Latvijā turpinās darbs pie nacionālā normatīvā regulējuma izstrādes par Latvijas AF plāna investīciju ieviešanu. Ministru kabinetā ir apstiprināti 64 ieviešanas nosacījumi 69 reformām/investīcijām ar kopējo AF finansējumu 1,82 miljardi eiro jeb 92% no AF kopējā finansējuma 1,97 miljardu eiro apmērā, ieskaitot jauno RePowerEU komponenti. Līdz 2024. gada martam ir sākti jau 223 projekti par 1,1 miljardu eiro (58,3% no AF finansējuma). Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, digitālās pārveides, nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās.
Dalībniekiem ECOFIN sanāksmes turpinājumā paredzēts izskatīt aktuālos tiesību aktu priekšlikumus finanšu pakalpojumu jomā un pārrunāt Krievijas Federācijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi, kā arī gatavoties G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei 2024. gada 18. aprīlī un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pavasara sanāksmēm.