EEZ un Norvēģijas granti Jaunumi

Trešdien, 31. maijā, notiks ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu sanāksme. Tās laikā Finanšu ministrija (FM), Ārlietu ministrija un nozaru ministriju pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, donorvalstu Finanšu instrumenta biroja Briselē, kā arī Norvēģijas un Islandes vēstniecību pārstāvjiem pārrunās EEZ un Norvēģijas grantu ieguldījumu progresu,  tostarp arī progresu divpusējo attiecību stiprināšanā.

“Augstu novērtējam Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas atbalstu investīcijām un savstarpējai valstu sadarbībai, pieredzes apmaiņai fokusētās jomās Latvijā, kā arī izceļama donoru spēja operatīvi rīkoties un pielāgoties globālajiem izaicinājumiem novirzot 400 tūkstošus eiro grantu finansējuma tieši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā, un no tiem vairāk nekā 5000 jau saņēmuši nepieciešamo palīdzību caur nodibinājumu “Fonds “Ziedot.lv”,” atzīmē FM Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Šobrīd grantu ieviešanā ir intensīvs posms - kopumā tiek īstenoti 145 projekti  85,1 miljonu eiro apmērā, kas ir 99% no kopumā pieejamajām grantu investīcijām. Vislabākie investīciju progresa rādītāji ir pētniecības un izglītības, kā arī reģionālās attīstības un kultūras jomā. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā rezultātā projektu ieviešanā ir izaicinājumi, īpaši infrastruktūras būvniecībā un renovācijā. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar izmaksu ievērojamu pieaugumu un sadārdzinājumu izvērtēšana prasa papildus laiku, kā arī piegāžu aizkavēšanās būtiski ietekmējusi plānoto aktivitāšu īstenošanu galvenokārt projektos, kuros paredzēti būvniecības darbi, iekārtu iegādes un citi finansiāli ietilpīgi iepirkumi. Atbildīgās nozaru ministrijas ir informējušas FM, ka šie riski tiek vadīti sadarbībā ar projektu īstenotājiem ar pašu rīcībā esošiem pasākumiem, lai nodrošinātu plānoto mērķu sasniegšanu projektu budžetu ietvaros un termiņā.

Pārskata periodā pētniecības un izglītības jomā ir atbalstīti 106 Latvijas pētnieki, kuri veicinās ilgtermiņa zinātniskās pētniecības partnerības starp Baltijas valstīm un donoriem dažādās jomās. Vienlaikus stabils progress un dažādu aktivitāšu realizēšana norit visos četros grantu atbalstītajos inovāciju centros - Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs un Ventspilī. Piemēram, 398 bērniem un skolēniem ir bijusi iespēja palielināt izpratni un interesi par STEM jomām (robotikā pirmsskolas vecuma bērniem, putnu pētniecībā, aizsargājamajās dabas teritorijās, atkritumu samazināšanā, biznesa ideju skolā, mēness izpētē u.c.).

Reģionālās attīstības jomā 1125 personas ieguvušas zināšanas par produktu dizainu, eksporta veicināšanu, IT risinājumiem uzņēmējdarbības attīstībai un grāmatvedības sistēmām uzņēmējdarbībai, tādējādi paaugstinot kompetences uzņēmējdarbībā. 389 personām paaugstinātas kompetences kultūras jomā visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus 39 projektos īstenotas jaunas biznesa idejas, tādējādi veicinot nodarbinātības pieaugumu Latgalē. 

Klimata jomā atjaunināta vēsturisko augšņu datu bāze, kas veicinās turpmāku uzticamas informācijas pieejamību par Latvijas augsnēm lauksaimniecības zemēs. Tāpat Augšdaugavas novadā vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas aktivitātē jau izvestas 375 tonnas bīstamo atkritumu no Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavas un, projektam noslēdzoties, gandrīz 20 000 bijušā Daugavpils novada iedzīvotāji gūs labumu no samazinātā piesārņojuma riska.

Tieslietu jomā korekcijas dienestu personāla apmācības centra Olainē celtniecības darbi notiks šogad un nākamā gada sākumā ļoti intensīvā režīmā. Vienlaikus projektā nebūs iespējams realizēt atklātā režīma cietuma izbūvi bezprecedenta sadārdzinājuma dēļ, kā informējusi Ieslodzījuma vietu pārvalde un Tieslietu ministrija. Vienlaikus tiek ieviestas citas projekta aktivitātes, kas tiešā veidā saistītas ar korekcijas dienestu personāla apmācībām un kvalifikācijas celšanu. Piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ir ieguvuši praktiskas zināšanas un iemaņas, izstrādājot cietuma dzīves kvalitātes mērīšanas rīku, kas piemērots Latvijas korekcijas dienestiem. Tas palīdzēs novērtēt personāla un ieslodzīto dzīves kvalitāti ieslodzījuma vietās, lai varētu pieņemt turpmākus lēmumus sistēmas uzlabošanai arī vidējā un ilgākā termiņā.

Uzņēmējdarbības jomā aktīvi tiek ieviesta apmācību programma  - Inovāciju akadēmija. Tajā jau 318 saņēmēji ieguvuši padziļinātas zināšanas un prasmes, kā attīstīt un popularizēt inovatīvas idejas un produktus, tādējādi veicinot jaunu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu attīstību.

Tāpat turpinās ieviešana septiņos projektos iekšlietu jomā, lai veicinātu sadarbību  tiesībsargājošo iestāžu starpā ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, trauksmes celšanas sistēmas izveidi, ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu robežšķērsošanas vietā “Terehova”, tiesu ekspertīžu sistēmas kapacitātes stiprināšanu un Valsts policijas projektā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanu un kvalitātes uzlabošanu Latvijā. Projektā ar mērķi Latvijā ieviest Barnahus modeli, nodrošinot starpinstitūciju sadarbību palīdzībā bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības, ir veikts OECD pētījums par bērniem draudzīgu tiesiskumu Latvijā. Pētījuma rezultāti sniegs atbalstu jomas speciālistiem Latvijā, lai ieviestu reālus uzlabojumus darbā ar cietušajiem bērniem. Atzīmējams, ka arī iekšlietu jomā Valsts policijas telpu infrastruktūras modernizācijas projektā nākas meklēt risinājumus būtiska izmaksu pieauguma dēļ, mazinot darbu tvērumu un tamlīdzīgi.

Vienlīdz aktīvi noris arī Divpusējās sadarbības fonda projektu realizēšana. Fonda ietvaros jau piešķirts finansējums 100 % apmērā, investēti visi pieejamie līdzekļi 2,61 miljons eiro. Tāpat apstiprinātas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt atbalstu saistībā ar Eiropas bēgļu krīzes risināšanu Latvijā, tostarp, lai risinātu Ukrainas bēgļu vajadzības Latvijā. Tā 5226 Ukrainas bēģļiem nodrošināta palīdzība tajās pašās programmās (veselības, sociālās palīdzības, konsultāciju un NVO sadarbības), kas pieejamas vietējiem iedzīvotājiem.

Līdz šim granti snieguši ieguldījumu tādās Latvijas attīstībai būtiskās jomās kā tieslietas, zinātne un inovācijas, pašvaldību kapacitātes stiprināšana, vide, kultūras mantojuma saglabāšana un pilsoniskā sabiedrība.