Finanšu ministrijā (FM) notika Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas sanāksme par 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanu ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju un Latvijas sociālo un sadarbības partneru dalību. Sanāksmes ietvaros FM un citas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes sniedza informāciju par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieviešanu noslēguma gadā.
“Ņemot vērā pēdējo gadu bezprecedenta sarežģījumus ekonomiskajā sfērā, ģeopolitiskos notikumu negatīvas sekas, arī ES fondu projektu ieviešanā ir virkne izaicinājumu. Ievērojama izmaksu pieauguma un piegāžu ķēžu traucējumu dēļ projektu īstenotāji nevar pabeigt atsevišķus infrastruktūras projektus līdz šā gada beigām. Attiecīgi šādos ārkārtas gadījumos tiek aktīvi meklēti gan individuāli risinājumi projektu līmenī, gan investīciju portfeļa optimizēšanas risinājumi programmas līmenī. Papildus jāpateicas EK par dažādiem elastības mehānismiem, kas dalībvalstīm ļauj, piemērojot tos, maksimāli izmantot ES fondu atbalsta iespējas,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta nodaļas pārstāvji: “Protams, ka galvenais nav ES fondu apgūšana, bet gan veiksmīga un mērķtiecīga līdzekļu investēšana. Latvijai neapšaubāmi ir milzīgi izaicinājumi sociālajā jomā, tādēļ ir liels gandarījums, ka Kohēzijas politikas pienesums ir ļoti ievērojams. Atzinīgi jāvērtē tas, ka Latvijas institūcijas pievēršas ne tikai veiksmīgajiem projektiem investīciju jomā un ekonomikas attīstībā, bet arī pievērš ļoti lielu uzmanību sociālās jomas stiprināšanai. Paldies visām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm, jo, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem, Kohēzijas politikas ieviešana Latvijā vērtējama kā ļoti veiksmīga.”
Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāve Jolanta Vjakse: “Gribu pateikties Finanšu ministrijai, nozaru ministrijām un īpaši Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai par 2023. gadā ieguldīto lielo darbu, tajā skaitā pieņemot smagus, bet vajadzīgus lēmumus, kas galu galā ļāvuši mums rast risinājumus un investēt ES fondu līdzekļus mērķtiecīgi un pārdomāti. Augsts novērtējums par sociālo partneru iesaisti lēmumu pieņemšanā!”
2023. gads ir bijis īpaši intensīvs ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām, kad paralēli jaunā 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei ir jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020. plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas. Jāatzīmē, ka šī ir pēdējā Uzraudzības komitejas sēde plānošanas perioda aktīvā ieviešanas fāzē.
Sanāksmes ietvaros tika pārrunāts ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda slēgšanas statuss un atlikušie izaicinājumi, kā arī tika sniegta informācija par ES fondu ieguldījumu mērķu sasniegšanas novērtējumu. Šobrīd nacionāli ES fondu finansējums 100% ir piesaistīts projektiem. ES fondu mērķi un rādītāji lielākoties ir sasniegti. Tomēr, līdzīgi kā citās dalībvalstīs, atsevišķu infrastruktūras projektu īstenošanu ietekmējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē - COVID-19 pandēmija un Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā.
Lai novērstu 2014-2020. gada plānošanas perioda finansiālos riskus un nodrošinātu projektu pabeigšanu, administrējošās iestādes izmanto visus ES piedāvātos risinājumus.
Piemēram, šobrīd ES fondu darbības programmā iekļauts atbalsta pasākums enerģijas iegādei par pieņemamu cenu tā saucamās SAFE iniciatīvas ietvaros, ļaujot pieejamos Kohēzijas fonda līdzekļus novirzīt siltumapgādes izdevumu kompensēšanai mazaizsargātām mājsaimniecībām. Vienlaikus 2014-2020. gada plānošanas perioda slēgšanas posmā tiek izmantotas projektu īstenošanas elastības – nefunkcionējošu projektu pabeigšana par projektu ieviesēju līdzekļiem un projektu dalīšana posmos, kā arī finansējuma pārdales starp projektiem un darbības programmas ietvaros, maksimizējot pieejamā finansējuma izmantošanu un mērķu sasniegšanu.
ES fondu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši ES fondu programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās balsstiesīgie valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo un sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji. Tāpat padomdevēja statusā Komitejas sēdēs var piedalīties arī Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes, pārstāvji, revīzijas iestādes un grāmatvedības iestādes pārstāvji, kā arī citi pieaicinātie eksperti, ieinteresētās puses. Tādējādi tiek nodrošināta efektīva partnerība caur plašu sabiedrības interešu pārstāvību. Komitejas funkciju izpildes atbalstam tiek izveidotas arī vairākas konsultatīvas apakškomitejas, kas fokusētas uz konkrētām investīciju jomām. Apakškomiteju galvenā loma paredzēta detalizētākai jautājumu izskatīšanai starp attiecīgās jomas ekspertiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem, lai galvenokārt sagatavotu izsvērtus, plaši izdiskutētus materiālus virzīšanai Komitejai lēmumu pieņemšanai vai arī izdiskutētu kādus aktuālus ar ES fondu investīciju ieviešanu saistītus jautājumus.
Komitejas darbs tiek organizēts pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu vajadzīgos lēmumus investīciju tempa sekmēšanai.
Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami šeit.