Ceturtdien, 27. aprīlī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzstājās Saeimas plenārsēdē ar ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu 2023. – 2026. gadam. Stabilitātes programmas sagatavošana ir ikgadējs pasākums, bet deleģējums finanšu ministram sniegt par to detalizētu informāciju Saeimai ir jaunievedums. Pagājušā gada 3. novembrī stājās spēkā grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, kā rezultātā finanšu ministram ir uzticēts šis pienākums.
Stabilitātes programma ir viens no svarīgākajiem ikgadējiem dokumentiem, ko saskaņā ar Eiropas Savienības regulas prasībām sagatavo visas eirozonas dalībvalstis, un to izmanto par pamatu nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā. Tā jau pavasarī ļauj skatīties, kā iezīmējas budžeta iespējas rudenī, kāda varētu būt fiskālā telpa pie šī brīža makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm, kā arī kā attīstās ieņēmumi un izdevumi pie nemainīgas politikas. Tas, savukārt, dod iespēju saskatīt un diskutēt par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras budžeta veidošanas procesā.
“Lai gan Stabilitātes programma apliecina finanšu stabilitāti un prognozē mērenu izaugsmi, ar to nepietiks, lai īstenotu ekonomikas transformāciju un iekļūtu labklājības valstu grupā. Ziņojumā uzskaitītie izaicinājumi, īpaši darbaspēka pieejamība, produktivitāte, efektīva veselības aprūpes sistēma un kvalitatīva izglītība, nav pārvarami bez būtiskām politiku izmaiņām,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Finanšu ministrs kā galveno secinājumu, ko apliecina Stabilitātes programmas analīze, minēja, ka Latvijas publiskās finanses ir stabilas un ilgtspējīgas, to pamatojot ar Latvijas izaugsmes prognozēto atjaunošanos 2024. gadā un stabilizēšanos nākamajos gados 2,5-3% līmenī, budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanos vidējā termiņā, kā arī to, ka krīzes laika vienreizējie izdevumi nav radījuši paliekošu slogu publiskajām finansēm. Ministrs uzsvēra arī stabilu Latvijas kredītreitingu, kas, neraugoties uz atbalsta apjomu un ģeopolitiskajiem apstākļiem, ir saglabājies nemainīgi augstā līmenī.
Par papildu argumentiem kalpoja arī tas, ka Latvijai bija iespēja aktīvi atbalstīt ekonomiku un mājsaimniecības krīzes pārvarēšanā, kas nodrošināja veiksmīgu atkopšanos no Covid-19 krīzes situācijas, pateicoties pirmskrīzes laikā uzkrātajam fiskālajam “spilvenam”. Prognozētais valsts parāda līmenis ļaus izpildīt valdības uzdevumu atjaunot fiskālo “spilvenu” nākamajām krīzēm. Latvijas publisko finanšu ilgtspēju ar zemiem riskiem konstatē arī Eiropas Komisija aprīlī publicētajā Parāda ilgtspējas monitorā.
Ministrs atzina, ka, lai arī Stabilitātes programma uzrāda publisko finanšu stabilitāti, tas nenozīmē, ka Latvija nesaskaras ar izaicinājumiem. Augsta nenoteiktība, inflācija, darbaspēka līdzsvara izmaiņas, relatīvi zemā izaugsme un fiskālā spriedze veselības sektorā ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jāmeklē atbildes. Savā ziņojumā finanšu ministrs koncentrējās uz atsevišķiem Stabilitātes programmas makroekonomikas un fiskālās politikas jautājumiem, kā arī tuvākā laika izaicinājumiem ar būtisku ietekmi uz publiskajām finansēm. Noslēgumā A.Ašeradens uzsvēra, ka Stabilitātes programma parāda situācijas attīstības atspoguļojumu pie nemainīgas politikas.