Finanšu ministrs Jānis Reirs tikšanās laikā ar Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku pārrunāja priekšlikumu risinājumam, kas nākamajā gadā paredz piešķirt vienreizēju papildu dotāciju piecu miljonu eiro apmērā pašvaldībām ar zemiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem, salīdzinot ar vidējiem valstī, un augstu bezdarba līmeni. Tāpat abas puses apsprieda pašvaldībām aktuālos jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistīšanu, kā arī aizņemšanās iespējām pašvaldību investīciju un citu būtisku projektu īstenošanai.
“Lai pārvarētu Covid-19 izraisīto krīzi valstī, ir svarīgi rīkoties vienoti un atbildīgi. Šā brīža darbaspēka nodokļu izpilde ļauj prognozēt, ka gada nogalē pašvaldību budžetos nonāks papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Tāpat jāuzsver, ka pašvaldību iesaiste un atbalsts ļauj kopīgiem spēkiem rast arī papildu risinājumus, lai atbalstītu tos, kam šīs krīzes rezultātā nākamgad klāsies visgrūtāk,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte papildu ES fondu projektu īstenošanai ir noteikta izglītības iestāžu investīciju projekti, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi. 2021. gadā ir paplašināti aizņēmumu mērķi pašvaldību investīciju projektiem ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību ar jaunu mērķi – būvprojektu izstrāde ES fondu projektiem.
Vienlaikus, izvērtējot pašvaldību ieņēmumu izmaiņas, ir panākta vienošanās samazināt pašvaldību līdzfinansējumu aizņēmumiem Valsts kasē no 25% līdz 15%, bet atsevišķiem projektiem līdz 10%. Papildus pašvaldībām tiek piedāvāts aizņemties līdz 400 tūkstošiem eiro vienai svarīgai pašvaldības prioritātei bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma, lai katrā pašvaldībā varētu īstenot attīstībai svarīgu investīciju projektu.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: “Sadarbībā ar Finanšu ministriju esam meklējuši risinājumus, kā kompensēt līdzekļu kritumu 2021. gada pašvaldību budžetos. Esam gandarīti par tikšanos un piedāvāto risinājumu pašvaldībām un piedāvājumu plašām iespējām pašvaldību aizņēmumiem ar labvēlīgiem nosacījumiem. Mēs apzināmies, ka, lai ekonomika darbotos, ir nepieciešama kopīga un saskaņota rīcība, tāpēc no Latgales pašvaldību puses esam atvērti un gatavi piedāvāt aktuālus projektus Latgalē, kas šajos apstākļos būtu atbalstošs ekonomikas sildītājs reģionā.”
Ar ministru tika pārrunāta arī citu programmu iedarbināšana, piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī skolu un mājokļu pieejamībai iedzīvotājiem.
Pašvaldību budžetu ieņēmumu būtiskāko daļu veido iedzīvotāju samaksātie nodokļi. Tāpat pašvaldības saņem dotācijas no valsts budžeta. Nākamajā gadā pašvaldībām rūpīgi jāizvērtē arī savi uzkrājumi, lai turpinātu investīciju projektu īstenošanu un sociālo jautājumu risināšanu.
Pašvaldībām ir pieejams arī plašs atbalsts šajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Atbalsts tiek ieguldīts pilsētvides, ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūras, kā arī izglītības infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības veicināšanai, kultūras un dabas mantojuma attīstībai, ūdenssaimniecības jomas sakārtošanai, dabas un plūdu risku aizsardzībai, vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei un citiem mērķiem. Kopumā pašvaldības ļoti aktīvi iesaistās projektu īstenošanā – pašvaldību projektu ieviešana norit atbilstoši plānam. Pašvaldību investīciju projektiem ir pieejama aptuveni trešā daļa no kopējās ES fondu 4,4 miljardu eiro aploksnes.
Savukārt jaunajā 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā 8% Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pieejamā atbalsta, t.i. gandrīz 200 miljonus eiro, plānots fokusēt tieši pašvaldību integrēto attīstības stratēģiju ieviešanai, primāri attīstot pašvaldību uzņēmējdarbības un kultūras pakalpojumu atbalsta infrastruktūru, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un jaunu funkciju attīstību objektos. Plānots atbalsts arī publisko pakalpojumu uzlabošanai atbilstoši iedzīvotāju skaita dinamikai, ieviešot viedos risinājumus pašvaldību funkciju un pakalpojumu efektīvai īstenošanai, vietējo teritoriju attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes un administratīvo procesu uzlabošanai, kā arī publiskajai ārtelpai. Vienlaikus jāņem vērā, ka apjomīgas investīcijas pašvaldībām plānotas arī citās, piemēram, transporta un ēku energoefektivitātes jomās.