Ceturtdien, 8. maijā, Saeimā notika debates par valsts fiskālās un ekonomiskās politikas pamatiem, balstoties divos dokumentos: Finanšu ministrijas sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumā un Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko attīstību.
Debates iesākās ar finanšu ministra Arvila Ašeradena ziņojumu par dokumentu, kas kļūs par pamatu nākamā budžeta ietvara 2026. – 2028. gadam izstrādei. Šādas debates Finanšu ministrija uzsāka 2023. gadā, Saeimā iedibinot tradīciju diskutēt par valsts finanšu stāvokli un budžeta prioritātēm nākamajam gadam, un šogad jau otro reizi Finanšu ministrijas sagatavotais dokuments tiek skatīts vienlaikus ar Latvijas ekonomikas attīstības ziņojumu, par kuru ziņoja ekonomikas ministrs.
“Šodienas diskusija iezīmēs būtisku ietvaru, jo debatēsim par risinājumiem Latvijas valsts finansēm 2026., 2027. un 2028. gadam. Tie ir gadi, kuros būs jārod atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem – kā nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, noturēt inflāciju mērenā līmenī, nodrošināt ilgtspējīgus valdības ieņēmumus un izdevumus, kā arī sekmīgi pārvaldīt valsts parādu,” norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
2025. gada Progresa ziņojumā tiek sniegta informācija par Fiskāli strukturālajā plānā uzņemto fiskālo saistību izpildi un progresu tā strukturālās daļas izpildē, proti, par pasākumiem, reformām un investīcijām, kas tiek īstenotas, lai izpildītu 2019.-2024. gadu periodā Latvijai adresētās ES Padomes valstu specifiskās rekomendācijas un ES kopīgās prioritātes, kā arī makroekonomiskās un fiskālās prognozes vidējam termiņam. Papildus tam, balstoties uz prognozēm pēc spēkā esošajiem fiskālajiem nosacījumiem, tika noteikti strukturālās bilances mērķi un fiskālā telpa, kalpojot par pamatu lēmumiem par iespējamajiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.
Progresa ziņojums ir sagatavots atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm 2025.-2029. gadam. Latvijas fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojums ietver trīs scenārijus – bāzes prognozi 2025.–2029. gadam, kā arī pesimistisko un optimistisko alternatīvu.
“Šobrīd lielākais ārējais risks ir pieaugošā tirdzniecības tarifu eskalācija. ASV paziņojums par 20% muitas tarifiem importam no Eiropas Savienības var ierobežot izaugsmi mūsu tirdzniecības partnervalstīs un tādējādi vājināt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta. Un tas dod pamatu palielināt varbūtību pesimistiskā scenārija realizācijai. Ņemot vērā šos faktorus, šī gada Progresa ziņojuma prognozes jāvērtē kā pakļautas daudz lielākai nenoteiktībai nekā iepriekš. Tādēļ fiskālajai politikai jābūt piesardzīgai un gatavai pielāgoties,” brīdināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins. Finanšu ministrs vērš uzmanību, ka jau šobrīd iezīmējas, ka rudenī būs liels izaicinājums sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem, ņemot vērā ambīciju nodrošināt publiskos pakalpojumus, palielināt finansējumu aizsardzībai, īstenot pretciklisku fiskālo politiku, tajā paša laikā radot apstākļus ekonomikas izaugsmei, kas pastiprina nepieciešamību savlaicīgi uzsākt darbu pie valsts budžeta izdevumu optimizācijas.
