Ceturtdien, 9. decembrī, Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika apspriests aktualizēts Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam. Plānā ietverti nepieciešamie turpmākie pasākumi NILLTPF risku mazināšanai. Ar šo plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem.
Plānā ir iekļauti vairāki publiskā un privātā sektora attīstības pasākumi, tai skaitā plānots uzlabot informācijas pieejamību valsts reģistros klienta izpētes veikšanai, izveidot vienotu tiesnešu, prokuroru, tiesu darbinieku, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju starpdisciplināros jautājumos mācību centru. Tāpat tiek plānots papildus finansējums Uzņēmumu reģistra modernizācijai, pilnveidojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi.
Finanšu sektora attīstības padome izskatīja arī jautājumu par kreditēšanas tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kā arī risinājumus ilgtspējīgai kreditēšanas attīstībai.
Kopš 2009. gada globālās ekonomikas un finanšu krīzes aktivitāte Latvijas kredītu tirgū ir bijusi zema. Šā gada sākumā kredītiestāžu rezidentu (vietējās mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi) kredītportfelis ir aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, Latvijas privātā nefinanšu sektora saistības pret kredītiestādēm ir vienas no zemākajām. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 94% no IKP.
Arī Igaunijā un Lietuvā iekšzemes kredīti pēdējos gados pieaug salīdzinoši straujāk. Atšķirības ir īpaši izteiktas mājsaimniecību segmentā, kur lielāko daļu portfeļa veido kredīti mājokļa iegādei. Zema kreditēšanas aktivitāte, it īpaši privāto nefinanšu uzņēmumu segmentā, ir kavējošs faktors IKP izaugsmei.
Starp kreditēšanu ietekmējošiem faktoriem minama vispārējā ekonomiskā situācija un noskaņojums, aizdevēju kredītu izsniegšanas politika un darbības stratēģiskie mērķi, uzņēmumu un privātpersonu finansiālais stāvoklis, ēnu ekonomika, tiesiskā vide un citi. Kreditēšanas veicināšanai ir svarīgi panākt uzlabojumus visās minētajās jomās, kas skar gan kredītu tirgus pieprasījuma, gan piedāvājuma pusi.
Šie jautājumi tiek risināti vairāku politikas plānošanas jomu ietvaros, kas skar ēnu ekonomikas ierobežošanu, maksātnespējas procesu uzlabošanu un citus. Kreditēšanu labvēlīgi varētu ietekmēt tādi pasākumi kā kredītriska vērtēšanai nepieciešamās informācijas pieejamības uzlabošana, bezstrīdus risinājumu izmantošanas veicināšana parāda atgūšanas procesā un ēnu ekonomikas ierobežošana. Tāpat finansējuma pieejamības veicināšanai ir svarīgi īstenot arī pasākumus alternatīvu finansējuma avotu attīstībai.