2020. gada novembrī Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms bija par 2,7% augstāks nekā pirms gada – tā bija straujākā nozares izaugsme pēdējā gada laikā. Rūpniecības pieaugumu visvairāk veicināja apstrādes rūpniecības izlaides kāpums par 4,3%, kā arī ieguves rūpniecības spēcīgā izaugsme, novembrī uzrādot apjomu pieaugumu par 20,5%. Savukārt straujāku izaugsmi rūpniecībā ierobežoja ilgstošie apjomu kritumi elektroenerģijas un gāzes apgādē, kas novembrī gada griezumā saruka par 10%.
Tomēr, ņemot vērā apstrādes rūpniecības izlaides kritumu pērnā gada sākumā, Covid-19 krīzes ietekmi un enerģētikas sektora vājo sniegumu teju visa iepriekšējā gada laikā, 2020. gada vienpadsmit mēnešos kopā rūpniecība uzrāda apjomu sarukumu par 2,3%. Tostarp apstrādes rūpniecība, kura ir izteikti lielākā rūpniecības nozare, šajā laika periodā ir samazinājusies nedaudz lēnāk, tās izlaides apjomiem sarūkot par 1,8%. Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors demonstrē kritumu par 8,0%, ko noteica koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjomu straujš sarukums. Savukārt īpatsvara ziņā nelielā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pērn ir attīstījusies veiksmīgi, vienpadsmit mēnešos uzrādot izlaides kāpumu par 8,3%.
2020. gada novembrī izcilus rezultātus demonstrēja kokrūpniecība, uzrādot apjomu kāpumu par 14,6%, un ne tikai nodrošināja būtiskāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā pieaugumā, bet arī šajos Latvijas un pasaules ekonomikai sarežģītajos apstākļos sasniedza ražošanas rekordapjomu viena mēneša ietvaros. Tā kā kokrūpniecība uzrāda strauju izaugsmi jau piekto mēnesi pēc kārtas, arī vienpadsmit mēnešos koksnes un koka izstrādājumu ražošanā reģistrēts apjomu pieaugums – par 3%.
Strauju izaugsmi novembrī uzrādīja arī poligrāfija un ierakstu reproducēšana, tās apjomiem gada griezumā palielinoties par 22%. Šajā apakšnozarē apjomu kāpums tika reģistrēts arī pavasarī, kad teju visu ekonomiku satricināja Covid-19 krīze un ar to saistītie ierobežojumi. Tādējādi arī vienpadsmit mēnešos poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā vērojams apjomu kāpums, izaugsmei sasniedzot 6,4%. Novembris bijis veiksmīgs arī mašīnbūves nozarē, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri elektrisko iekārtu ražošanas apjomiem palielinoties par 20,4%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 11,4%, automobiļu un piekabju ražošanā – par 6,2%.
Savukārt vairākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs pagājušā gada novembrī izlaide bija sarukusi. Straujāko kritumu un lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējiem rezultātiem novembrī uzrādīja iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozare, kur apjomi bija samazinājušies visa iepriekšējā gada laikā. Novembrī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas izlaide bija par 40,7% zemāka nekā pirms gada, savukārt vienpadsmit mēnešos apakšnozarē fiksēts sarukums par 29,4%.
Pārtikas produktu un dzērienu ražošanā novembrī arī tika reģistrēts ražošanas apjomu kritums, attiecīgi par 1,5% un 13,8% gada griezumā. Pārtikas produktu ražošanas izmaiņas pēdējos mēnešus ir svārstījušās ap nulli, tādējādi vienpadsmit mēnešos kopā apakšnozares izlaide ir tuva iepriekšējā gada līmenim, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-novembri apjomiem samazinoties par 0,5%. Tikmēr dzērienu ražošanā attīstības tendences bijušas negatīvākas, vienpadsmit mēnešos to apjomiem samazinoties par 7,5%.
Novembrī izlaides kritums reģistrēts arī mēbeļu ražošanā (-5,9% gada griezumā), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (-5,8% un -1,3%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-1,8%), kā arī citās īpatsvara ziņā nelielās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Neskatoties uz gada nogalē reģistrēto Covid-19 infekcijas izplatības paātrināšanos Latvijā un daudzās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kā arī ņemot vērā ekonomiskās darbības ierobežojumus, kas izriet no Covid-19 krīzes, jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka novembris Latvijas apstrādes rūpniecībā ir bijis veiksmīgākais mēnesis 2020. gada laikā. Turklāt pašā gada izskaņā daudzus Latvijas ražotājus sasniedza pozitīvas ziņas, jo tika pieņemts ar bažām gaidītais Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības līgums. Tas paredz padziļinātus tirdzniecības nosacījumus salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu noteikumiem, kas tiktu piemēroti gadījumā, ja ES un Apvienotā Karaliste nerastu vienošanos savai turpmākai sadarbībai pēc Brexit. Attiecībā uz preču tirdzniecību šis līgums paredz nulles tarifus pilnīgi visām ES un Apvienotajā Karalistē ražotām precēm, kas nozīmē, ka Latvijas ražotājiem netiks piemēroti tarifi eksportam uz Apvienoto Karalisti. 2019. gadā Apvienotā Karaliste bija sestais nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris, veidojot 5,6% no kopējā preču eksporta jeb 727 miljonus eiro. Turklāt tieši uz Apvienoto Karalisti eksportējam 1/5 daļu no Latvijas koka un koka izstrādājumu eksporta, tādējādi ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības līgums ir īpaši gaidīta ziņa kokrūpniecībai, jo tas gan padarīs labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus, gan stimulēs pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm.