Jaunumi

Ceturtdien, 17. septembrī, attālinātā sanāksmē finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un Finanšu ministrijas (FM) eksperti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieci Margrēti Vestageri (Margrethe Vestager) pārrunāja COVID-19 valsts atbalsta pagaidu noregulējuma piemērošanas aspektus un Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta – Atveseļošanas un noturības mehānisma digitalizācijas aspektus.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis pateicās par EK ātro darbību, reaģējot uz COVID-19 krīzi, un pauda atbalstu COVID-19 valsts atbalsta pagaidu noregulējuma pagarināšanai vismaz līdz 2021. gada vidum. Komisāre Margarēte Vestagere atzinīgi novērtēja sadarbību starp abām pusēm – Latvijas institūcijām un EK – valsts atbalsta programmu saskaņošanā.

Sarunā Latvijas puse uzsvēra digitālās komponentes nozīmi nacionālā Atveseļošanas un noturības plāna izstrādē un kopējā reformu procesā. Vienlaikus, ņemot vērā negaidīto EK prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojumu par 20% līdzekļu novirzīšanu pārejai uz digitālu ekonomiku, Latvija sagaida skaidrus un dalībvalstu vajadzībām pielāgotus nosacījumus digitālajiem ieguldījumiem.

Papildus FM pārstāvji ar Vestageri pārrunāja iespējas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros īstenot nozīmīgas horizontālās digitālās ekonomikas reformas, kas sniegtu būtisku uzrāvienu datu ekonomikas un platformu ekonomikas attīstībai Latvijā, kā arī veicinātu digitālo prasmju attīstību, novirzot investīcijas modernas IKT arhitektūras risinājumiem un kompetenču un koplietošanas centru attīstībai.

EK Latvijai Semestra ietvaros 2019. un 2020. gadā ir izteikusi rekomendāciju virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, īpašu uzmanību pievēršot pētniecībai un inovācijām, tīrai un efektīvai enerģijas ražošanai un izmantošanai, ilgtspējīgam transportam un digitālajai infrastruktūrai. Šis ir būtisks solis, lai pārvarētu šķēršļus Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli.

Jaunā Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai, un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos. Darbs tiek organizēts 6 reformu virzienos:

  • Klimata pārmaiņas un ilgtspēja; 
  • Digitālā transformācija;
  • Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; 
  • Veselība;
  • Nevienlīdzības mazināšana;
  • Likuma vara.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un pēc FM aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro, savukārt mainīgā daļa aptuveni 0,37 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Katras dalībvalsts sagatavotais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tiks iesniegts apstiprināšanai EK un ES Padomē. Oficiāli plāns tiks iesniegts EK pēc tam, kad būs stājusies spēkā regula, t.i. indikatīvi 2021. gada sākumā, bet jau šā gada oktobrī plāna projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Foto no sarunām