Augustā Latvijas rūpniecība auga par 3,7% pret pērnā gada augustu salīdzināmās cenās, kad nozari skāra pandēmijas otrais vilnis. Apstrādes un ieguves rūpniecības apakšnozarēs augustā turpinājās stabila izaugsme, taču būtisks kritums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos. Tajā pašā laikā kopš šā gada sākuma strauji aug naftas, energoresursu un ražošanas izejvielu cenas, kā rezultātā aug arī ražošanas izmaksas, kas ietekmē ražoto galaproduktu cenas.
Straujākā izaugsme starp rūpniecības apakšnozarēm bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+13,7%), ko nodrošina apstrādes rūpniecības izaugsme, saglabājoties augstam pieprasījumam pēc ieguves rūpniecībā ražotiem produktiem. Tiesa, ieguves rūpniecība veido vien 3% devumu kopējā Latvijas rūpniecībā.
Lielākajā rūpniecības apakšnozarē – apstrādes rūpniecībā – kopš šā gada aprīļa turpinās strauja izaugsme pret pērno gadu, augustā tai pieaugot par 7,9%. Tostarp lielāko devumu izaugsmē nodrošināja kokrūpniecība, pieaugot par 6,7%, kas skaidrojams ar joprojām augsto pieprasījumu pēc kokmateriāliem gan vietējā tirgū, gan ārpus valsts robežām. Līdz ar kokrūpniecību, par 25,8% auguši arī ražoto mēbeļu apjomi.
Par 42,7% augusi arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kas skaidrojams ar pērnā gada zemo bāzi, kā arī ar ražošanas izlaides palielinājumu šogad. Augustā ražošanas apjomu pieaugums ir arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izlaidē (+40,4%), iespējams, joprojām iedzīvotājiem pastiprināti lietojot dezinfekcijas līdzekļus un dažādus farmaceitiskos piederumus. Pieaugot apģērbu mazumtirdzniecībai, arī apģērbu ražošana pieauga par 25,9%, ko ietekmē gan vēsāki laikapstākļi, gan mācību sezonas sākums. Savukārt pārtikas rūpniecībā augustā pirmo reizi kopš aprīļa fiksēts 1,3% pieaugums. Turpretī ražošanas apjomu samazinājums papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (-16,9%), strauji pieaugot kokmateriālu cenām. Kopš šā gada janvāra metālu ražošanā ir samazinājums pret pērnā gada attiecīgo periodu, augustā samazinājumam sasniedzot 29,6%. Par 7,3% saruka arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apjomi, ko var ietekmēt specifisku elektronikas detaļu trūkums tirdzniecībā.
Tajā pašā laikā elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi saruka par 31,3% pret pērnā gada augustu, kas ir straujākais samazinājums novērojumu vēsturē. Līdzīgi kā pērn, arī šogad augustā fiksēti zemi hidroelektrostacijās saražotie elektroenerģijas apjomi. Taču lielāko ietekmi veido zemie koģenerācijas staciju saražotie apjomi. Pēdējo reizi tik zems kopējās elektroenerģijas saražoto apjomu rādītājs novērots tikai 2013. gadā.
Kopš šā gada sākuma ik mēnesi pieaug ražošanas izmaksas, augustā sasniedzot 18,3% pieaugumu pret pērnā gada attiecīgo periodu, astoņu mēnešu griezumā veidojot 8,3% palielinājumu. Sadārdzinājumu ietekmējuši tādi faktori kā augošās naftas cenas pasaulē, ražošanas izejvielu trūkums un to cenu pieaugums. Arī izmaksas par elektroenerģiju šā gada augustā bija augstākas nekā pērn, paredzot arī turpmāku sadārdzinājumu līdz ar tarifu pieaugumu. Iestājoties vēsākiem laikapstākļiem, pieaug siltumenerģijas patēriņš, kur arī plānots ievērojams tarifu sadārdzinājums. Ņemot vērā minētos faktorus, gaidāms arī turpmāks ražošanas izmaksu pieaugums.
Eiropas Komisijas apkopotā ekonomiskās konfidences indeksa vērtība Eiropas Savienībā pēc šā gada jūlijā sasniegtās rekordaugstās atzīmes augustā un septembrī nedaudz ir kritusies, tomēr joprojām saglabājas ļoti augsta. Turpretī Latvijas ekonomikā noskaņojums septembrī samazinājās zem ilgtermiņa vidējās atzīmes, uzņēmējiem paredzot sarežģījumus rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un citās nozarēs. Līdzīgs noskaņojums valda arī starp Latvijas apstrādes rūpniekiem, turpmākajos mēnešos sagaidot nelielu samazinājumu pasūtījumu skaitā un saražotajos apjomos pandēmijas saasināšanās un augošo cenu iespaidā.