2023. gada septembrī inflācija Latvijā turpināja samazināties. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājās līdz 3,3%, un šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada augusta. Kopumā jāsecina, ka inflācija ir atgriezusies līmenī, kāds bija vērojams pirms pandēmijas un enerģētiskās krīzes Eiropā. Vienlaicīgi jānorāda, ka patēriņa cenu līmenis turpina būt augsts, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu, neskatoties uz to, ka darba samaksas kāpums pašlaik jau atkal apsteidz cenu pieaugumu.
Svarīgi norādīt, ka inflācijas diapazons dažādām precēm un pakalpojumiem ir ļoti plašs, kas norāda uz to, ka augstās inflācijas sekas joprojām saglabājas. 2023. gada septembrī ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 9,3% gada izteiksmē, bet atpūtas un kultūras pakalpojumi, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumi bija attiecīgi par 8,1% un 11,8% dārgāki, tādējādi būtiski apsteidzot vidējo inflāciju. Turpretim elektroenerģijas cena bija par 26,7% zemāka nekā pirms gada, bet gāzes un degvielas cenas attiecīgi par 19,4% un 4,3% zemākas. Tas uzskatāmi norāda, ka cenu dinamika dažādām precēm un pakalpojumiem ir būtiski atšķirīga, līdz ar to vidējā inflācija katram cilvēkam un mājsaimniecībai arī ir atšķirīga.
Šāda cenu dinamika norāda arī uz to, kā ārējo faktoru ietekme uz vidējo inflāciju ievērojami mazinājusies, bet iekšējo faktoru ietekme joprojām ir būtiska. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam pamatinflācijas kāpums šā gada septembrī veidoja 6,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kas būtiski pārsniedz vidējo inflāciju. Pamatinflācija raksturo valsts iekšējo faktoru ietekmi uz cenu pārmaiņām, neņemot vērā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenu ietekmi. Situācija, kad iekšējiem faktoriem patēriņa cenu dinamikā ir lielāka nozīme nekā ārējiem faktoriem, saglabāsies gan šā gada atlikušajos mēnešos, gan arī 2024. gadā. Attiecībā uz vidējo inflāciju droši var teikt, ka inflācijas bremzēšanās turpināsies, lai arī mazākā mērā nekā iepriekšējos mēnešos. Sagaidāms, ka šā gada oktobrī gada inflācija samazināsies līdz 2,5%-2,6%, savukārt līdz gada beigām sasniegs 2%.
Jāatzīmē, ka inflācijas bremzēšanās Latvijā pēdējos mēnešos bija būtiski straujāka nekā vidēji eirozonā. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugums vidēji eirozonā šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, bija 4,3%, kamēr Latvijā cenu pieaugums veidoja 3,5%. Tādējādi inflācija Latvijā bija zemāka nekā eirozonā vidēji, ierindojot Latviju valstu grupā ar zemāko inflāciju. Vēl zemāka inflācija šā gada septembrī bija tikai sešās eirozonas valstīs – Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Luksemburgā, Somijā un Nīderlandē. Zīmīgi, ka Nīderlandē šā gada septembrī gada griezumā bija fiksēta 0,3% deflācija. Ja izejvielu cenas, galvenokārt pārtikas un energoresursu cenas pasaules tirgos saglabāsies stabilas, arī Latvijā nākamā gada sākumā var sagaidīt nelielu deflāciju.
