Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz pusi no kopējā gada pieauguma jeb 1,9 procentpunktus devis pārtikas cenu kāpums par 7,3%, salīdzinot ar pērnā gada aprīli. Inflācijas pieaugumu, bet daudz mazākā mērā ir ietekmējusi arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu palielināšanās, kā arī ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sadārdzināšanās.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas strauji augušas jau kopš pagājušā gada vidus, un mēnesi no mēneša pieauguma tempi arvien paātrinās. Ja gada sākumā pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi vēl bija 4,6% apmērā, tad martā tas pieauga līdz 6,4%, bet aprīlī ir palielinājies vēl tālāk, sasniedzot 7,3%.
Būtiskākā ietekme šeit bijusi cenu kāpumam kafijai (+26,2%), šokolādei (+35,1%), mājputnu gaļai (+15,2%), sviestam (+31,1%), svaigiem augļiem (+9,9%), olām (+17,4%) un piena produktiem (+7,7%). Savukārt cenu kritums fiksēts cukuram (−20,7%), cūkgaļai (−1,9%), miltiem (−4,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−8,4%).
Pārtikas cenu pieaugumu ietekmē gan pārtikas izejvielu cenu paaugstināšanās pasaules tirgos, gan darbaspēka izmaksu pieaugums, augot strādājošo algām. Tomēr šie faktori pilnībā neizskaidro tik strauju pārtikas cenu pieaugumu Latvijā, īpaši situācijā, kad krīt ar energoresursiem un degvielu saistītās izmaksas.
Kā liecina Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati, neapstrādātās pārtikas cenas aprīlī bijušas par 7,6% augstākas nekā pirms gada, ar atšķirīgu dinamiku dažādām pārtikas izejvielām. Ja augu eļļas, gaļas un piena cenas pēdējā gada laikā ir kāpušas, labības un cukura cenas ir zemākas nekā pirms gada. Šeit gan jāņem vērā, ka pārstrādātās pārtikas cenas ietver daudzus citus komponentus un pārtikas produktu cenas tikai visai ierobežotā mērā atspoguļo pārtikas izejvielu cenu svārstības biržās.
Salīdzinot pārtikas cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā un pārtikas ražotāju cenu dinamiku, redzams, ka vietējā tirgū realizētās pārtikas ražotāju cenas pēdējo mēnešu laikā ir augušas ievērojami lēnāk nekā pārtikas cenas veikalos. Ja aprīlī pārtikas cenu pieaugums pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi sasniedzis 7,3%, ražotāju cenu indekss Latvijā realizētajai pārtikai pēc marta datiem gada laikā audzis tikai par 0,9%. Kopumā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā kopš 2020. gada sākuma augušas vairāk nekā par 50%, kamēr ražotāju cenu indekss palielinājies tikai par 37%. Lai gan šo abu indeksu ietvertās produktu grupas nav identiskas, atšķirība tomēr ir pārāk liela, lai to varētu izskaidrot ar dažādiem produktu svariem Latvijas pārtikas ražošanā un patēriņā.
Pretēji pārtikas cenām degvielas cenas jau trešo mēnesi pēc kārtas ir pazeminājušās, un naftas cenu kritums pasaules tirgos arī turpmākajos mēnešos un gada otrajā pusē darbosies kā inflāciju pazeminošs faktors. Līdz ar bažām par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, ASV ieviešot tirdzniecības tarifus un citām valstīm attiecīgi veicot pretpasākumus, Brent jēlnaftas cenas no tuvu pie 75 dolāriem par barelu aprīļa sākumā ir noslīdējušas līdz nedaudz pāri 60 dolāriem par barelu. Degvielas cenu kritumu veicina arī ASV dolāra kursa pazemināšanās pret eiro. Naftas cenu kritumu vēl tālāk pastiprinājuši naftas ieguvējvalstu organizācijas OPEC+ paziņojumi par plānotājiem naftas ieguves palielinājumiem, kas tika izteikti gan aprīļa, gan maija sākumā. Degvielas cenu samazinājums Latvijā pagaidām ir bijis salīdzinoši mērens. Aprīlī cenas pret iepriekšējo mēnesi pat nedaudz pieaugušas, kamēr pret pagājušā gada aprīli fiksēts 6,4% kritums.
Kopumā Latvijas inflāciju pašlaik ietekmē divi galvenie faktori – pārtikas cenu kāpums, kas palielina inflācijas līmeni, un pasaules ekonomiskās izaugsmes pazemināšanās, kas ar pieprasījuma mazināšanos bremzē cenu pieaugumu. Tomēr kopumā, ņemot vērā gada pirmo mēnešu datus, 2025. gadā kopumā vidējā inflācija būs nedaudz augstāka par Finanšu ministrijas februāra sākumā prognozēto, tuvāk 3% līmenim.
