Finanšu ministrija ir izstrādājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas izvērtējumu un tālākās rīcības scenāriju. Tā kā UIN reformas mērķis bija uzņēmumu rentabilitātes un produktivitātes paaugstināšana, ir nepieciešams izvērtēt tā sasniegšanu, lai apliecinātu pašlaik pastāvošās UIN sistēmas lietderību un ilgtspēju.
Materiāls ir izstrādāts kā pamats nodokļu politikas uzstādījumiem, kas tiks ietverti valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2024. – 2027. gadam, un sniedz plašu, datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultātiem. Izvērtējuma izstrādē ir ņemti vērā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktie viedokļi un priekšlikumi.
Izvērtējumā tiek analizēti tādi būtiski rādītāji kā uzņēmumu pašu kapitāls, rentabilitāte, peļņas rādītāji. Papildus tiek aplūkoti arī citi uzņēmējdarbību ietekmējošie rādītāji kā darbaspēka izmaksas, eksporta tirgus rādītāji u.c. Minētā analīze ietver arī vairāku šo rādītāju salīdzinājumu Baltijas valstīs, Polijā un vidēji ES, kā arī nozaru un uzņēmumu struktūras dalījumā. Tiek aplūkota arī UIN reformas ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.
Apkopotā statistika parāda, ka pieaug uzņēmumu pašu kapitāls taču mazinās kopējā saistību daļa. UIN reformas veikšanas brīdī tika pieņemts, ka, uzlabojoties uzņēmumu finanšu rādītājiem, palielināsies kreditēšanas pieejamība. Faktiski ir noticis pretējais – uzņēmumi izmanto pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai un kredītu loma uzņēmumu finansējumā ir sarukusi. Ar lielāku saistību apjomu Latvijas uzņēmumi varētu sasniegt augstāku ekonomiskās izaugsmes potenciālu, nodrošinot labāku uzņēmumu apgādātību ar kapitālu. Pēc UIN reformas ievērojami pieaudzis uzņēmumu tekošā gada nesadalītās peļņas apmērs. No kopumā negatīva peļņas rādītāja (-1 682 milj. eiro) 2014. gadā, Latvijas uzņēmumi pēc 2021.gada rezultātiem bija uzkrājuši nedaudz vairāk kā 6 miljardus eiro nesadalītajā peļņā.
“Veiktais kapitāla pieejamības izvērtējums uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas kontekstā ir nozīmīgs, aktīvi strādājot pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm. Rūpīgi veiktā datu analīze parāda, ka UIN reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla rādītāju uzlabošanos un eksporta konkurētspējas saglabāšanos; tā nodrošinājusi iespēju uzņēmumiem attīstīties, arī pie stagnējoša kreditēšanas apjoma. Ņemot vērā ierobežoto pieejamību banku finansējumam, uzņēmumiem ir iespēja izmantot UIN reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai. Galvenā izvērtējuma atziņa – Latvijas uzņēmumiem pietrūkst ārējā finansējuma – liecina par nepieciešamību valdībai mērķtiecīgi veicināt jauno investīciju ātrāku ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kā būtiskāko izceļot privātā kapitāla piesaisti un efektīvāku ES fondu izmantojumu, t. sk. iespēju apvienot publiskās un privātās partnerības jeb PPP un Eiropas Savienības fondu projektus,” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Lai nodrošinātu reformas mērķa sasniegšanu, nepieciešams saglabāt esošo UIN sistēmu ar jau Saeimas apstiprinātajām izmaiņām. Jāatgādina, ka ar 2024. gadu tiek noteikts UIN papildu maksājums (piemaksas veidā) kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pēc būtības paredz ātrāku UIN nomaksu. Savukārt vidējā termiņā būtu nepieciešams veikt atkārtotu UIN reformas rezultātu izvērtējumu, īpaši vērtējot uzņēmumu pašu kapitāla attīstību un reinvestētās peļņas apjomus.
Ar izvērtējumu var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli".
Gadījumā, ja par Izvērtējumu rodas kādi komentāri vai priekšlikumi, būsim pateicīgi tos saņemt līdz 2024. gada 22. janvārim, rakstot uz e-pastu nad@fm.gov.lv .