Konsolidētajā kopbudžetā šogad situāciju noteikusi Covid-19 izplatība, tās mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem ietekmējot nodokļu ieņēmumus, bet valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem palielinot kopbudžeta izdevumus. Straujais ekonomikas kritums gada pirmajā pusgadā iespaidoja kopbudžeta nodokļu ieņēmumus, kas salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusgadu samazinājās par 98,8 miljoniem eiro, bet, sākot ar otro pusgadu, situācija stabilizējās un jūlijā-novembrī ieņēmumi jau par 87,2 miljoniem eiro pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda līmeni.
Šā gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši Valsts kases datiem bijis 541,3 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija 304,8 miljonu eiro pārpalikums. Ekonomiskajai aktivitātei šogad samazinoties, kopbudžeta ieņēmumi kopumā sarukuši par 76,6 miljoniem eiro jeb 0,7%, savukārt izdevumi pieauguši par 769,5 miljoniem eiro jeb 7,7%, salīdzinot ar 2019. gada vienpadsmit mēnešiem. Jāatzīmē atšķirīgā situācija valsts un pašvaldību budžetos, jo, lai gan bilances pasliktināšanās vērojama abos budžeta līmeņos, valsts budžetā vienpadsmit mēnešos bijis 620,3 miljonu eiro deficīts, bet pašvaldību budžetā 79 miljonu eiro pārpalikums.
Kopbudžeta ieņēmumi vienpadsmit mēnešos veido 10 221,7 miljonus eiro, no tiem 8 180,1 miljons eiro saņemti nodokļu veidā. Nodokļu ieņēmumi vienpadsmit mēnešos kopumā bijuši tuvu 2019. gada līmenim (-0,1%), tomēr situācija ar nodokļu ieņēmumu apmēru šogad bijusi ļoti svārstīga. Gada pirmajos divos mēnešos, kad Covid-19 klātbūtne Latvijā vēl nebija reģistrēta, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 10,3% pārsniedza 2019. gada janvāra-februāra apmēru. Savukārt martā-jūnijā nodokļu ieņēmumos bija vērojams būtisks kritums, un tie bija par 8,4% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Pēc ierobežojumu mazināšanas un ārkārtējās situācijas pārtraukšanas gada vidū situācija ievērojami uzlabojās un jūlijā-novembrī nodokļu ieņēmumi jau par 2,2% pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda līmeni. Jāatzīmē gan, ka jau kopš oktobra epidemioloģiskā situācija valstī pasliktinās, tiek pastiprināti dažādi iedzīvotājus un komersantus ietekmējošie drošības pasākumi, tādēļ nodokļu ieņēmumu pieaugums tuvākajos mēnešos visticamāk bremzēsies.
Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad vienpadsmit mēnešos bija tuvu 2019. gada līmenim, tomēr tie par 621,9 miljoniem eiro jeb 7,1% atpalika no plānotā. Gaidāmais ekonomikas pieaugums un izmaiņas likumdošanā šogad budžetā paredzēja lielākus ieņēmumus. 2020. gada budžets tika veidots ar pieņēmumu, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 2,8% (faktiskajās cenās par 5,6%), tomēr Covid-19 pandēmijas ietekmē atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) vērtējumam ekonomika šogad saruks par 4,5%. Ievērojamas atšķirības vērojamas arī, salīdzinot šim gadam prognozēto un faktisko nodarbināto personu skaitu un vidējās darba samaksas apmēru. Tādējādi, ņemot vērā arī Valsts ieņēmumu dienesta būtisko piešķirto nodokļu termiņu pagarinājumu apmēru (aptuveni 300 miljoni eiro), nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotā, lielā mērā arī skaidrojot kopbudžeta bilances pasliktināšanos salīdzinājumā ar 2019. gada vienpadsmit mēnešiem.
Nozīmīga nodokļu ieņēmumu samazināšanās šogad vērojama tādās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta, arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē. Nodokļu ieņēmumus ietekmē preču un pakalpojumu patēriņa samazināšanās, arī izmaiņas nodarbināto skaitā un vidējās darba samaksas izmaiņas. Kopbudžetā šogad lielākais samazinājums bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos, kas samazinājušies par 79,8 miljoniem eiro jeb 3,3%. Vēl nozīmīgāka ir PVN ieņēmumu plāna neizpilde, par 310 miljoniem eiro jeb 11,8%. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns netika izpildīts par 128,3 miljoniem eiro jeb 11,6%, bet ieņēmumi bija par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,4% zemāki nekā 2019. gada vienpadsmit mēnešos. Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums pret 2019. gadu ir ievērojami mazāks, jo patēriņa kritumu kompensēja likmju celšana atsevišķiem akcizēto preču produktiem.
Kopbudžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šogad samazinājušies par 57,8 miljoniem eiro jeb 3,4%, tomēr IIN ieņēmumi saņemti virs plānotā apmēra (+68,3 miljoni eiro), attiecīgi pozitīvi ietekmējot arī situāciju pašvaldību budžetā, jo plānoto ieņēmumu samazinājumu pašvaldībās kompensēja valsts budžeta transfertu pieaugums pašvaldībām. Saistībā ar IIN jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu samazināšanās šogad bija plānota gan saistībā ar IIN neapliekamā minimuma celšanu nodarbinātajiem un pensionāriem, gan mazākiem ieņēmumiem no dividenžu maksājumiem.
Kopbudžeta sociālās apdrošināšanas iemaksas šogad vienpadsmit mēnešos saņemtas 2019. gada līmenī. Lai gan aprīlī-augustā nodarbinātības samazināšanās un vidējās darba samaksas pieauguma bremzēšanās dēļ kopbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksas bija zem 2019. gada līmeņa, kopš septembra tās atkal pārsniedz 2019. gada apmērus. Sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs, līdzīgi kā citiem nodokļiem, šogad atpaliek no plānotā un vienpadsmit mēnešu plāns nav izpildīts par 152,9 miljoniem eiro jeb 5,5%. Līdz ar to valsts speciālajā budžetā ieņēmumi pārskata periodā bijuši 2019. gada līmenī, bet pārpalikuma apmērs (47,3 miljoni eiro) aptuveni sešas reizes zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2019. gadā saistībā ar UIN maksāšanas sistēmas reformēšanu bija salīdzinoši zemā līmenī, bet, palielinoties sadalītās peļņas apmēram, vienpadsmit mēnešos šogad kopbudžetā saņemti par 147,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vienlaikus UIN ieņēmumi būtiski jeb par 22,8% atpalika no plānotā.
Kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi samazinājušies par 59,3 miljoniem eiro jeb 5,2% un veidoja 1 079,2 miljonus eiro, bet ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem samazinājās par 30,8 miljoniem eiro jeb 8,6%, veidojot 327,8 miljonus eiro. ĀFP ieņēmumi ir cikliski un pa mēnešiem svārstīgi pamatā atkarībā no brīža, kad Eiropas Komisija veic atmaksas par projektu īstenošanu. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinājušies gan valsts, gan pašvaldību budžetā Covid-19 noteikto ierobežojumu ietekmē.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi (630,9 miljoni eiro) saņemti par 23,3 miljoniem eiro jeb 3,8% lielākā apmērā nekā pērn vienpadsmit mēnešos. Augstāku nenodokļu ieņēmumu līmeni nodrošināja saņemtie ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas. Arī nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā vienpadsmit mēnešiem tika pārsniegts par 29,3 miljoniem eiro jeb 5,9%, ņemot vērā augstākus valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumus.
Kopbudžeta izdevumi pārskata periodā bija 10 763 miljoni eiro, kas bija par 769,5 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk nekā 2019. gada vienpadsmit mēnešos. Ja kopbudžeta ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotā, tad izdevumu apmērs plānoto pārsniedz. Atbilstoši FM apkopotajai informācijai valdības apstiprināto atbalsta pasākumu apjoms tautsaimniecībai šobrīd ir sasniedzis 3,8 miljardus eiro jeb 13,6% no IKP, ietekmējot 2020. gada vispārējās valdības budžetu par 1,2 miljardiem eiro jeb 4,3% no IKP. Savukārt, pamatojoties uz Valsts kases publicēto informāciju, līdz novembra beigām kopbudžetā izlietotā finansējuma apmērs veido aptuveni 0,5 miljardus eiro, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksai, subsidētajām darba vietām, atbalstam veselības nozarei, ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā, līdzekļiem ALTUM programmu īstenošanai un citiem. Jāatzīmē, ka tikai daļa no 3,8 miljardu eiro kopējā atbalsta ietekmē kopbudžeta izdevumus, jo ietver arī dažādas garantijas, pašvaldību aizņēmumu limitu palielinājumu, Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales un citus pasākumus.
Kopbudžetā nozīmīgākais pieaugums virnpadsmit mēnešos bija subsīdiju un dotāciju izdevumos, kas pieaugušas par 378,9 miljoniem eiro jeb 19,8%, veidojot 2 293,6 miljonus eiro. Pieaugums skaidrojums ar finansējuma novirzīšanu finanšu institūcijai ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos Covid-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā, tāpat veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un saistībā ar Covid-19.
Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem (3 281,2 miljoni eiro) kopbudžetā vienpadsmit mēnešos palielinājās par 345,8 miljoniem eiro jeb 11,8%. Tostarp pensiju izdevumi pensiju indeksācijas dēļ pērn oktobrī pieauga par 162,7 miljoniem eiro jeb 8,2% un kopumā atbilst plānotajam. Pārējo pabalstu izdevumi palielinājās krietni straujāk, par 183,1 miljonu eiro jeb 19,2%. Šos izdevumus ietekmēja gan dīkstāves pabalstu izmaksa līdz vasaras vidum (53,6 miljoni eiro), tāpat arī nozīmīgs pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Bezdarbnieku pabalsta izdevumi, kas tika maksāti gan no valsts speciālā budžeta, gan atsevišķos mēnešos no valsts pamatbudžeta, vienpadsmit mēnešos bija par 43 miljoniem eiro jeb 35,7% augstāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, savukārt izdevumi slimības pabalstiem pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 18,9%. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits šogad audzis par aptuveni trešdaļu, tādējādi būtiski ietekmējot arī izdevumu apmēru. Slimības pabalstu saņēmēju skaits tikmēr palielinājies mēreni (+2,8%), bet par 8,5% pieaudzis apmaksāto dienu skaits un par aptuveni 9% piešķirtā pabalsta vidējais apmērs dienā. Jāatzīmē, ka atbilstoši VSAA datiem līdz novembra beigām saistībā ar Covid-19 izmaksāti 11 474 pabalsti kopsummā par 4,7 miljoniem eiro.
Kopbudžeta izdevumu precēm un pakalpojumiem (1 254 miljoni eiro) samazinājušies par 36,9 miljoniem eiro jeb 2,9%, saistībā ar zemākiem izdevumiem pašvaldību budžetā. Būtisks samazinājums bijis ēdināšanas izdevumiem, tostarp nenodrošinot klātienes apmācību pavasarī, tāpat zemāki bijuši izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri un komandējumiem.
Kapitālie izdevumi kopbudžetā bijuši 2019. gada līmenī, veidojot 983,3 miljonus eiro, tomēr atšķirīgas tendences vērojamas valsts un pašvaldību līmenī. Valsts pamatbudžetā kapitālie izdevumi pamatfunkciju nodrošināšanai pieauga par 59,8 miljoniem eiro, kamēr pašvaldību kapitālie izdevumi pamatfunkciju nodrošināšanai samazinājušies par 29,5 miljoniem eiro. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos arī pašvaldībās kapitālie izdevumi pamatfunkciju nodrošināšanai ir sākuši pieaugt. Tas lielā mērā saistīts ar šī gada lēmumiem, lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti par aizņēmumu limitu palielināšanu par 150 miljoniem eiro, nodrošinot aizņēmuma pieejamību pašvaldībām tautsaimniecībai nozīmīgiem augstas gatavības investīciju projektiem, tai skaitā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai. Tāpat par 7 miljoniem eiro tika palielinātas aizņēmumu atļaujas pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai. Atbilstoši Valsts kases datiem līdz novembra beigām pašvaldības izmantojušas atļaujas par aptuveni 25 miljoniem eiro, attiecīgi sekmējot investīciju ieplūšanu tautsaimniecībā. Kapitālo izdevumu apmēru kopbudžetā noteica arī sabremzēšanās ES fondu investīciju apmēros kā valsts budžeta, tā arī pašvaldību budžeta līmenī. Tas, galvenokārt, saistīts ar ES fondu pārdalēm par labu uz Covid-19 ietekmes mazināšanu un ekonomikas atlabšanas veicināšanu mērķētām investīcijām un attiecīgi pārplānotu jaunu projektu uzsākšanu. FM prognozē ES līdzfinansētu investīciju izdevumu palielināšanos atkal nākamajā gadā, kad būs uzsākušies un aktīvi īstenosies arī jauni projekti.