Šā gada novembrī mazumtirdzniecības apjomu pieauguma temps bijis ievērojami lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Salīdzinājumā ar 2019. gada novembri pārdošanas apjomi Latvijas mazumtirdzniecībā palielinājušies vien par 1,4%, kas bija vājākā nozares izaugsme kopš šā gada jūnija. Turklāt, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apjomi ir pat samazinājušies – par 1,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Vājākus mazumtirdzniecības rezultātus novembrī ietekmēja Covid-19 izplatības paātrināšanās valstī, un, lai apturētu infekcijas izplatību Latvijā, no 9. novembra valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, paredzot ierobežojumus vairākās jomās, tai skaitā tirdzniecībā. Tādējādi jau novembra pirmajā pusē tika ierobežota tirdzniecības centru darbība brīvdienās un svētku dienās, kas atstājusi negatīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares rezultātiem.
Mazumtirdzniecības pieauguma tempu sabremzēšanos novembrī pamatā noteica zemāki nepārtikas preču tirdzniecības apjomi, izņemot degvielu, ko vistiešāk arī ietekmēja noteiktie Covid-19 ierobežojumi. Tādējādi gada griezumā nepārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 3,8%. Lēnāku izaugsmi nekā iepriekšējos mēnešos uzrādīja tirdzniecība pārtikas preču veikalos, kur pārdošanas apjomi palielinājās par 2,9%. Savukārt auto degvielas mazumtirdzniecībā turpinājās straujš pieaugums, novembrī kāpumam sasniedzot 13,3%.
Starp nepārtikas preču grupām straujākie pārdošanas apjomu kritumi novembrī tika reģistrēti apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 27,4% gada griezumā), lietoto preču mazumtirdzniecībā (-20,4%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (-7,1%). Tirdzniecības apjomi saruka arī citās preču grupās, taču ļoti straujš pieaugums tika reģistrēts mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, novembrī to pārdošanas apjomiem palielinoties par 40,3%. Novembrī turpināja palielināties farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība – par 5,2% gada griezumā.
Neskatoties uz jau noteiktajiem ierobežojumiem, Covid-19 slimība Latvijā turpināja vērsties plašumā, tādējādi decembra sākumā valdība pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz 2021. gada 11. janvārim. Turklāt, sākot ar 21. decembri, Covid-19 izplatības kontrolei paredzētie drošības pasākumi tika pat pastiprināti. Tā rezultātā cilvēki klātienē var iegādāties vien pirmās nepieciešamības preces. Tādējādi sagaidāms, ka decembrī, kad mazumtirdzniecības apjomi, tuvojoties gadumijas svētkiem, tradicionāli ir visaugstākie, šogad visticamāk neuzrādīs kāpumu.
Šogad turpināja pieaugt mājsaimniecību noguldījumu apjoms, turklāt tieši pēdējā pusgada laikā kāpuma temps ir kļuvis straujāks, pārsniedzot 10%. Kā liecina Latvijas Bankas dati, oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 12,2%, sasniedzot 8,03 miljardus eiro. Lai gan ilgtermiņa noguldījumi (vairāk par 2 gadiem) un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ir samazinājušies, kopējo noguldījumu pieaugumu noteica iedzīvotāju finansiālo līdzekļu atlikumu bankas kontā uz dienas beigām kāpums, kas veido izteikti lielāko daļu jeb 85% no visiem mājsaimniecību noguldījumiem, un tie gada laikā palielinājušies par 23%. Tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, ko varētu novirzīt patēriņam. Taču, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmē radušos piesardzību, nedrošību par savu finansiālo situāciju nākotnē, kā arī noteikumus, kuri ierobežo iepirkšanos, iedzīvotāji savus brīvos finanšu līdzekļus uzkrāj.
Šā gada vienpadsmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi bijuši par 2,1% augstāki nekā pirms gada, tai skaitā degvielas tirdzniecība palielinājusies par 6,5%, pārtikas preču tirdzniecība par 3,5%, bet nepārtikas preču tirdzniecība, izņemot degvielu, samazinājusies par 0,7%. Sagaidāms, ka gadā kopumā mazumtirdzniecības pieaugums Latvijā būs līdzīgs pērn reģistrētajai nozares izaugsmei, kad tā veidoja 2,2%.