Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada martā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās par 17,3%, salīdzinot ar 20,3% pieaugumu februārī. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada jūnija. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka vidējais cenu līmenis nav mazinājies, jo patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā ietekmēja bāzes efekti. Savukārt salīdzinājumā ar šā gada februāri patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 0,7%. Kopumā patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Ekonomikas attīstības bāzes scenārijā netiek sagaidīta energoresursu cenu eskalācija 2023. gadā, tādējādi papildus nepalielinot inflāciju. Tas nozīmē, ka līdz vasarai gada inflācija Latvijā mazināsies, sasniedzot 10%, ko noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās un pērnā gada augstā bāze, bet jau šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4%.
Par spīti tam, ka inflācija pakāpeniski mazinās, gada inflācija Latvijā saglabājas augstākā starp eirozonas valstīm, ko turpina ietekmēt energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. Atbilstoši ātrajam novērtējumam vidējā inflācija šā gada martā eirozonā bija 6,9% un arī būtiski samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kad vidējā inflācija bija tuvu 9%. Arī eirozonā inflācijas mazināšanos nosaka galvenokārt bāzes efekti. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērnajā gadā, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci. Tomēr šī pazeminošā ietekme uz inflāciju gan Latvijā, gan eirozonā kopumā sagaidāma vien šā gada otrajā pusē, jo līgumi par gāzes piegādi galvenokārt tiek slēgti uz garāku laika periodu, nevis uz dažiem mēnešiem, lai tādējādi nodrošinātu gāzes pietiekamību. Līdz ar to, gāzes cenai saglabājoties pašreizējā līmenī, sagaidāms, ka gāzes un siltumenerģijas tarifi šā gada otrajā pusgadā mazināsies.
Gāzes cenas kritums palīdzēs mazināt vidējo inflāciju gan Latvijā, gan eirozonā, it īpaši šā gada otrajā pusē. Ja vidējā gada inflācija turpmākajos mēnešos samazināsies, tad pamatinflācija, tieši pretēji, varētu pieaugt. Tā, šā gada martā pamatinflācija eirozonā bija 5,7%, sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni kopš eirozonas nodibināšanas. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar otrreizējiem efektiem, ko rada augstās energoresursu cenas, liekot ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pārskatīt arī savu produktu cenas. Gan vidējā inflācija, gan pamatinflācija eirozonā būtiski pārsniedz Eiropas Centrālās bankas uzstādīto inflācijas mērķi, kas liecina par to, ka Centrālā banka varētu turpināt celt procentu likmes.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu noteica ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu un preču sadārdzinājums par 40,2%, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā, kā arī kanalizācijas un atkritumu savākšanas cenu pieaugums. Lielā mērā šo preču un pakalpojumu cenu kāpumu ietekmēja augstās gāzes cenas, jo gāze tiek izmantota gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā. Būtisku devumu inflācijā nodrošināja arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 24,1%, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no fiksētās inflācijas.
