Pēc neliela preču eksporta pieauguma tempa piebremzēšanās šā gada jūlijā, preču eksporta izaugsme augustā atkal paātrinājusies, tādējādi eksporta vērtībai pietuvojoties 2 miljardu eiro atzīmei. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība šā gada augustā bija par 32,7% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Šāds pieaugums ir līdzvērtīgs šā gada pirmajā pusgadā fiksētajam vidējam eksporta kāpumam. Kopumā 2022. gada astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība palielinājās par 31,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Preču eksporta vērtība saglabā augstu un noturīgu pieaugumu jau pusotru gadu. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos divciparu eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet pieauguma temps pakāpeniski mazināsies.
Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei ir cenu kāpums. Dati par augustu vēl nav pieejami, bet jūlija dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,6%. Attiecinot jūlijā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz augusta preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports augustā pieaugtu par 11,1%. Savukārt astoņos mēnešos eksporta reālā izaugsme būtu 9%, nevis 31,2%. Tādējādi jāsecina, ka aptuveni divas trešdaļas no preču eksporta kāpuma nodrošina cenu pieaugums. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot preču gala cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies gan šogad, gan arī nākamajā gadā, tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko noteiks zemāka ekonomiskā aktivitāte pasaulē kopumā.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gada jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī augustā un septembrī. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgākas tieši Latvijas eksportētajiem.
Valdības īstenotie atbalsta pasākumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām gan Latvijā, gan arī pārējās ES valstīs, kuri vērsti uz energoresursu cenu kāpuma mazināšanu, palīdzēs pārvarēt ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos. Tomēr pilnībā kompensēt straujo energoresursu cenu kāpumu, kas būtiski palielinājis apstrādes rūpniecības, piegāžu un būvniecības izmaksas, nebūs iespējams. Sagaidāms, ka šā gada ceturtajā ceturksnī un nākamā gada sākumā Latvijas preču eksporta vērtības pieauguma tempi vājināsies, ko noteiks zemāks ārējais pieprasījums augsto energoresursu cenu dēļ.
Šā gada augustā preču eksporta vērtība palielinājās visās preču grupās, izņemot koka un koksnes izstrādājumu grupu, kā arī metālu un to izstrādājumu grupu. Eksporta vērtības izmaiņas pa preču grupām ir atspoguļotas grafikā.
