“Lai gan arvien valda pietiekami liela nenoteiktība un ģeopolitiskā situācija nav stabila, aktuālās Latvijas makroekonomikās attīstības prognozes kopš decembra ir kļuvušas optimistiskākas - 2023. gadam prognozētais IKP pieaugums ir palielināts par 0,6 procentpunktiem. Paldies Fiskālās disciplīnas padomei par kopumā atzinīgi novērtētu Stabilitātes programmu - neatkarīgs skats uz mūsu prognozēm un fiskālo politiku ir būtisks un sekmē diskusiju par ekonomikas politiku. Ņemot vērā, ka ekonomika attīstās labāk kā bija plānots, gan ieņēmumi un izdevumi, gan fiskālā telpa tiek prognozēta lielāka. Tās ir labas ziņas šajā pirmssvētku dienā,” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Šī Stabilitātes programma tiek gatavota īsu brīdi pēc tam, kad tika izstrādāts un šā gada 9. martā pieņemts likums par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, kas tika sagatavots, pamatojoties uz 2023. gada decembra makroekonomiskajām prognozēm. Šajā relatīvi nelielajā laika posmā pasaules un Latvijas ekonomiskā attīstības prognozes ir kļuvušas nedaudz optimistiskākas. Enerģijas cenu mazināšanās, gāzes rezervju krājumu apjoms Eiropā, ekonomikas transformācija enerģētiskās neatkarības virzienā iezīmē tos faktorus, kas liek nedaudz optimistiskāk raudzīties nākotnē. Labāka ekonomikas attīstība, savukārt, darbojas mazāk negatīvi uz inflācijas bremzēšanu, pamatinflācija ir kļuvusi par būtisku faktoru kopējā inflācijas devumā.
Šie faktori 2023. gadā ir likuši nedaudz paaugstināt gan izaugsmi, gan inflāciju Latvijā. Saskaņā ar šā gada februāra prognozi 2023. gadam prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir palielināts par 0,6 procentpunktiem, neparedzot reālo izaugsmi šogad, bet 2024. gadam prognozēts 2,0%, kas ir par vienu procentpunktu mazāks IKP pieaugums nekā pagājušā gada decembrī. Nākamajos divos gados – 2025. un 2026. gadā – tiek prognozēta ekonomikas izaugsme attiecīgi par 2,9% un 2,8%. Vidējā gada inflācija 2023. gadā prognozēta 10% līmenī, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš prognozēts. Šo palielinājumu noteica gada beigās pieaugušie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī spēcīgāki inflācijas otrās kārtas efekti. 2024. gadā inflācija turpinās mazināties, cenām pieaugot par 2,2% un pēc tam stabilizējoties 2,5% līmenī. Jāatzīmē, ka šīs prognozes ir saskaņā ar ekonomiskās attīstības bāzes scenāriju.
Labākas ekonomiskās prognozes un augstāka inflācija nozīmē arī lielākus ieņēmumus valsts budžetā. 2023. gadā tiek prognozēts par 160 miljoniem eiro vairāk, 2024. un 2025. gadā attiecīgi par 295 un 330 miljoniem eiro vairāk. Auguši ir arī izdevumi, it īpaši valsts speciālā budžeta izdevumi, procentu izdevumi un iemaksas Eiropas Savienības budžetā, pašvaldību pamatfunkciju izdevumi un negatīvā ietekme no pieklasificēto komersantu bilancēm. Līdz ar to ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir daudz mazāka nekā tā varētu būt, ja vienīgās izmaiņas būtu ieņēmumu pieaugums. 2023. gadā vispārējās valdības budžeta bilance ir uzlabojusies tikai par 19 miljoniem eiro. 2024. gadā kopējās izmaiņas ir pasliktinājušas vispārējās valdības budžeta bilanci par 76 miljoniem eiro, bet 2025. gadā uzlabojušas par 122 miljoniem eiro.
Pēc Covid-19 pandēmijas 2023. gadā ir pilnībā atjaunota Fiskālās disciplīnas likuma darbība, bet no 2024. gada ir atcelta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula un ir spēkā Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumi. Šī Stabilitātes programma ir sagatavota saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās disciplīnas tiesisko regulējumu. Strukturālā deficīta mērķi 2024. un 2025. gadā paliek nemainīgi – likumā par 2023. gada budžetu un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam noteiktajā apmērā – 0,5% no IKP. 2026. gadā strukturālā deficīta mērķis pašlaik ir 0% no IKP, un tas saistīts ar nepieciešamību koriģēt iepriekšējo gadu negatīvās novirzes no plānotajiem strukturālā deficīta mērķiem, kā arī to, ka 2026. gadā pašlaik tiek plānota pozitīva izlaižu starpība. 2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 4,0% no IKP, bet strukturālais deficīts 0,5% no IKP. No strukturālā deficīta mērķiem izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.
Izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.
Visas Eiropas Savienības valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata Eiropas Komisija vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.