Latvijas ekonomika, atgūstoties no pandēmijas laika ierobežojumiem, šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi ļoti strauju izaugsmi, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinoties par 6,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Tas ir vēl par 0,8 procentpunktiem straujāk nekā rādīja pirms mēneša publiskotais iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 3,6%, kas ir ļoti spēcīgs ekonomiskās izaugsmes temps.
Būtiskākā loma ekonomikas izaugsmē bija pakalpojumu nozarēm, kas strauji atjaunoja darbības apjomus, mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, bet vienlaikus ļoti spēcīgu izaugsmi uzrādīja arī apstrādes rūpniecība, kuras darbību vēl nebija jūtami ietekmējis karš Ukrainā un ražošanas izmaksu kāpums. Skatoties pa atsevišķām nozarēm, lielākais devums IKP pieaugumā bija komercpakalpojumu nozarēm, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 16,6% kāpumu pret pagājušā gada attiecīgo periodu, kā arī tirdzniecībai ar 8,0% pieaugumu, un apstrādes rūpniecībai ar 8,3% pieaugumu. Vērā ņemama ietekme bija arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarei, kas attiecībā pret 2021. gada pirmā ceturkšņa ļoti ierobežotajiem darbības apjomiem uzrādīja 83,8% pieaugumu, un spēcīgs pieaugums 11,6% apmērā saglabājās arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
Vienlaikus būvniecības nozari jau jūtamāk ir sācis skart būvniecības izmaksu kāpums, un ražošanas apjomi būvniecībā pirmajā ceturksnī bijuši par 8,4% mazāki nekā pirms gada, kamēr lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts 0,8% samazinājums.
Lai gan pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītāji bijuši ļoti pozitīvi, jārēķinās, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir krasi mainījis situāciju pasaulē un Latvijas ekonomikā, un nākamajos ceturkšņos izaugsmes tempi būs daudz zemāki un atsevišķos ceturkšņos iespējami arī kritumi. Rūpniecību ietekmē gan tirdzniecības sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, nepieciešamība meklēt citus produkcijas noieta tirgus un izejvielu piegādātājus, gan vispārējs ražošanas izmaksu kāpums. Transporta nozare vairs nevar cerēt uz Krievijas kravu tranzītu un autopārvadātāju darbību Krievijā, bet tūrisma nozare var zaudēt ne tikai Krievijas tūristus, bet arī lielu daļu no rietumvalstu viesiem, pastāvot bažām par drošību reģionā.
Ekonomikas izaugsmi ietekmē arī patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un straujais cenu kāpums, ierobežojot iedzīvotāju tēriņus par precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Augstie riski un izmaksu kāpums negatīvi skar arī uzņēmumus, kas var ierobežot investīcijas Latvijā. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Latvijā pasliktinās jau trešo mēnesi, tomēr pēc martā piedzīvotā krasā krituma lejupslīde vairs nav strauja un pēdējais Eiropas Komisijas veidotais ekonomikas sentimenta indekss Latvijai ir stabilizējies līmenī, kādā tas bija Covid-19 otrā viļņa laikā 2020. gada rudenī – ziemā, un tāpat kā pandēmijas laikā, arī šogad būtiska loma ekonomikā būs valsts atbalstam, gan palielinot finansējumu aizsardzības vajadzībām, gan Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai un energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.