Otrdien, 1. martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu informatīvo ziņojumu par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam nav bijis tik efektīvs, kā sākotnēji bija plānots, tomēr šajā periodā ir pieaudzis sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju skaits.
Kritēriju izpildes rezultāti liecina, ka MK apstiprinātie sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma vērtēšanas kritēriji 2020. gadā nav izpildīti. Kritērijs par 2020. gadā plānoto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaitu ir izpildīts aptuveni par 50%, bet kritērijs par plānoto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēru ir izpildīts aptuveni par 65%. Vienlaikus, izvērtējot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam, tika skatīti arī citi nozīmīgi rezultatīvie rādītāji.
Šajā periodā ir pieaudzis to sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju skaits, kuri kļuvuši par sociāli apdrošinātām personām, kā arī ir pieaudzis sezonas laukstrādnieku ienākums, no kura tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vecuma pensijai. Tomēr, ņemot vērā, ka šis ienākums ir ļoti mazs, sezonas laukstrādnieku gūtais ienākums neradīs tiem aprēķināto vecuma pensiju pieaugumu. Visā laika periodā kopš sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas, neviens sezonas laukstrādnieks nav brīvprātīgi pievienojies vecuma pensijas apdrošināšanai.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu izmantoja 262 lauksaimnieki jeb tikai 9% no Zemkopības ministrijas prognozētā. Tādējādi nepieciešams minēto nozari pastiprināti uzraudzīt un informēt par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Tomēr sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma izvērtēšanas kritēriji un rādītāji liecina, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms mazina ēnu ekonomiku augļkopības un dārzkopības nozarē, kā arī būtiski samazina darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu sezonas laukstrādnieku nodarbināšanā.
Ņemot vērā, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms ir ēnu ekonomiku mazinošs, kā arī samazina administratīvo slogu darba devējiem – lauksaimniekiem un citu nozīmīgu rezultatīvo rādītāju izpildē ir vērojamas pozitīvas tendences, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms būtu jāsaglabā un atkārtoti jāvērtē 2025. gadā.
Valdība, meklējot kompromisu, nolēma atbalstīt risinājumu, kas paredzētu priekšlikumu steidzamības kārtībā virzīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot palielināt noteikto dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, no 65 kalendāra dienām līdz 90 kalendāra dienām. Tāpat rosināt paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī akmeņu lasīšanas darbos.
Ņemot vērā ziņojuma izstrādes laikā identificētās problēmas, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības, Labklājības un Ekonomikas ministriju būtu jāizvērtē iespēja šo režīmu modificēt un izstrādāt risinājumu administratīvā sloga mazināšanai (nemazinot nodokļu slogu), kuru varētu attiecināt uz personām, kuras nodarbinātas īstermiņa darbos.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu projektu portālā.