Krievijas izvērstais karš Ukrainā radījis jaunus sociālekonomiskus izaicinājumus. Tādēļ pirmdien, 21. martā, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis piedalījās pirmajā video sanāksmē ar Centrālās un Austrumeiropas valstu augstākajām amatpersonām, kur diskutēja par Ukrainas krīzes ietekmi uz Kohēzijas politikas īstenošanu un iespējamiem pasākumiem šādas ietekmes mazināšanai.
Sarunu dalībnieki sprieda par vajadzībām un nepieciešamajiem līdzekļiem saistībā ar nepieredzētu bēgļu pieplūdumu no Ukrainas, kā arī Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz ES fondu projektu īstenošanu un iespējamajiem risinājumiem.
Diskusiju par Kohēzijas politiku kontekstā ar Krievijas kara izraisītiem sociālekonomiskiem izaicinājumiem sarīkoja Čehijas Reģionālās attīstības ministrija, un tajā piedalījās finanšu un reģionālās attīstības ministri, kā arī augstas amatpersonas no valstīm, kuras visvairāk ietekmē Krievijas uzsāktā kara sekas, - Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.
Krievijas iebrukums Ukrainā, ar to saistītās sankcijas un tirdzniecības traucējumi radījuši ievērojamas papildu grūtības līdz 2023. gada beigām pabeigt iesāktos 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu infrastruktūras projektus. Būvuzņēmēji informējuši par grūtībām īstenot noslēgtos būvdarbu līgumus, saskaroties ar piegādes ķēžu darbības traucējumiem un celtniecības materiālu (sevišķi tērauda) nepieejamību, darbaspēka trūkumu un izmaksu pieaugumu, ko nevar noregulēt ar cenu indeksācijas mehānismiem.
Tādēļ Latvija sarunās atbalstīja priekšlikumu pagarināt ES fondu attiecināmības termiņu līdz 2024. gadam, lai iegūtu vairāk laika to projektu pabeigšanai, kuri saskaras ar negatīvo ietekmi. Latvija atbalsta arī citus risinājumus - pagarināt attiecināmības termiņu ilgāku par 2023. gadu konkrētām darbībām vai darbību grupām, kuras ir ietekmējis karš Ukrainā; uzlabot pakāpeniskas īstenošanas iespējas starp fondu periodiem un pārskatīt ES fondu slēgšanas vadlīnijas, lai nodrošinātu maksimālu elastīgumu pasākumiem, kas pašlaik tiek īstenoti.
Runājot par krīzes radītajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa izaicinājumiem, Ints Dālderis norādīja, ka tie būs jārisina ar jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmām, - aizvien steidzamāk jāiegulda investīcijas zaļajā pārejā un atjaunojamos enerģijas avotos, kā arī jāatbalsta Ukrainas iedzīvotāju integrācija Latvijas sociālajās, darba, izglītības un veselības sistēmās. Ministra padomnieks atzina, ka ir ļoti svarīgi 2021.-2027. gada programmas pēc trīs gadu ilgušajām sarunām apstiprināt nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt īstenot jaunos investīciju projektus.
Latvijas pārstāvji turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un aktīvi aizstāvēt Latvijas pozīciju diskusijās, pieļaujot, ka var būt nepieciešami 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada ES fondu periodu regulu grozījumi.