Budžets Jaunumi

2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. Valdība ir apstiprinājusi nākamā gada valsts budžeta projektu, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus veselības, izglītības, iekšlietu un citām nozarēm. Tāpat panāktas vienošanās ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) par jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses. Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2022. gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru ir pievienots valsts budžeta projektam, kas iesniegts Saeimā 14. oktobrī.

2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Papildus valdība ir pieņēmusi lēmumu par prioritātēm, kas atbalstāmas 2022. gada valsts budžetā. Veselības nozares darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam paredzēti 20,7 miljoni eiro. Lai īstenotu pedagogu darba samaksas pieaugumu atbilstoši grafikam, nepieciešami 15,2 miljoni eiro, tai skaitā, par vairāk nekā 11 miljoniem eiro tiks palielinātas mērķdotācijas pašvaldībām. Papildu līdzekļi 2,3 miljonu eiro apmērā paredzēti arī pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai 5 – 6 gadīgo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

2022. gadā paredzēts papildu valsts budžeta finansējums 1,9 miljonu eiro apmērā pašvaldību sociālo darbinieku atalgojumam un 6,7 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai aprūpētājiem pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.

Valdība paredz, ka no 2023. gada tiks nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums (30% apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Vienlaikus ir jāpaaugstina arī pensionāru neapliekamais minimums. 2022. gadā tam plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Ņemot vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu  2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu.

Vienošanās paredz sniegt mērķētu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem. 2022. gadā ir plānots piešķirt papildu valsts budžeta dotāciju, lai atbalstītu pašvaldības, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir mazāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (3,1%).

Pašvaldībām būtisks instruments attīstībai ir aizņēmumi. Tāpēc valdība ir radusi iespēju 2022. gadam sākotnēji prognozēto kopējo aizņēmumu limita palielinājumu 118 miljonu eiro  apmērā palielināt par 70  miljoniem  eiro. Tādējādi radīta iespēja pašvaldībām saņemt aizņēmumus Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijas noteikto jomu investīciju projektiem, tajā skaitā izglītības iestāžu projektiem. Vienlaikus ir rasts valsts budžeta finansējums pašvaldību investīciju programmai 30 miljonu eiro apmērā, pašvaldībām dodot iespēju pieteikt Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijā savus augstas gatavības investīciju projektus valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai, nodrošinot  pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.

Valsts arī 2022. gadā turpinās ieguldīt papildu līdzekļus reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, šim mērķim paredzot 57,7 miljonus eiro.

Pašvaldībām plānots nozīmīgs atbalsts arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada finansējuma un Atveseļošanas fonda ietvaros, kopumā 2,1 miljarda eiro apmērā.

Valsts ik gadu pārskata savus izdevumus, rodot papildu finansējumu svarīgu jaunu prioritāšu finansēšanai. Arī pašvaldībām ir turpināms darbs pie pašvaldību izdevumu struktūras pilnveides, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas, kas ļautu nodrošināt resursu ekonomiju un padarīt procesus efektīvākus.