Atveseļošanas fonds Jaunumi
ES fondu karogi

Otrdien, 4. oktobrī, Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmes ietvaros tika panākta Padomes vienošanas par REPowerEU finanšu instrumentu, kā arī noteikts finansējuma apmērs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Sarunu laikā Finanšu ministrija ir panākusi, ka pieaudzis Latvijai sākotnēji piešķirtā finansējumu apmērs no 109 miljoniem uz 123,98 miljoniem eiro, kas ir 14 %. Panākts arī uzlabojums instrumenta finansējuma avota izmantošanā. Čehijas prezidentūrai ar šo Padomes vienošanos tiek dots mandāts sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai starp institūcijām tiktu panākta gala vienošanās par REPowerEU finanšu instrumenta apstiprināšanu.

Lai izmantotu REPowerEU finansējumu, ES dalībvalstīm būs jāsagatavo grozījumi savos Atveseļošanas fonda plānos. Latvijas Atveseļošanas fonda grozījumu projektu indikatīvi plānots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šī gada beigām.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, kā arī jaunākos uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Eiropā, visas Eiropas šī brīža aktuālais jautājums ir autonomijas iegūšana no Krievijas fosilā kurinām. Tādēļ REPowerEU plāns un finansiālais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs. Esam panākuši, ka Latvija saņems vairāk nekā 123 miljonus eiro, lai veiktu ieguldījumus pārejai uz jaunu enerģētikas infrastruktūru un sistēmu, dažādojot enerģijas avotus un pārejot uz tīru enerģiju. Tas ir svarīgi ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī visas Eiropas mērogā,“ norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Reaģējot uz pašreizējām grūtībām un pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija šī gada martā nāca klajā ar plānu REPowerEU. EK izstrādātais REPowerEU plāns, ar kuru tiek papildināts Atveseļošanas fonda plāns,  paredz Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem, sākot ar gāzi. Plānā ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienības mēroga energosistēmas noturību.