Atveseļošanas fonds Jaunumi

Valdība šodien, 24. augustā, atbalstīja Atveseļošanas fonda finansēšanas nolīguma projektu starp Eiropas Komisiju (EK) un Latviju, pilnvarojot finanšu ministru Jāni Reiru parakstīt finansēšanas līgumu. Divu mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas Latvija saņems priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma.

Finanšu ministrs J. Reirs: “Līguma parakstīšana ar EK ir noslēdzošais solis, lai Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt Atveseļošanas fonda investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus. Esam veiksmīgi nodrošinājuši priekšnoteikumus pirmās finansējuma daļas saņemšanai. Plānā izvirzīto mērķu sasniegšana ļaus efektīvi ieguldīt arī turpmāko fonda finansējumu.

Pēc priekšfinansējuma saņemšanas turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress, un atbilstoši tam būs pieejams finansējums. Paredzams, ka pirmās fonda investīcijas tiks veiktas veselības jomā, kur jau šobrīd ir augstas gatavības projekti.

Atveseļošanas fonda plānā paredzētie ieguldījumi sešās stratēģiskajās jomās ļaus veikt nozīmīgas reformas, palīdzot valstij atgūties no pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes. 20% no fonda līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem - 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai - 37 miljonus eiro (2%).

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna,  EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.