Otrdien, 29. aprīlī, Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavoto pirmo Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam (FSP) 2025. gada Progresa ziņojumu un tā papildu pielikumu. Dokumenta izstrāde izriet no jaunā ES tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā. FSP un tā Progresa ziņojums būtībā aizstāj iepriekš ikgadēji gatavoto Stabilitātes programmu (SP) un Nacionālo reformu programmu.
Ziņojums iepriekš tika apstiprināts Ministru kabinetā un to prezentēja deputātiem Saeimas Eiropas lietu komisijā. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam papildus tam atsevišķa pielikuma veidā tika pievienota aktualizēta informācija par fiskālajiem rādītājiem pēc Eurostat vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas publicēšanas.
Progresa ziņojumam ir divi uzdevumi. Pirmkārt, informēt par FSP uzņemto fiskālo saistību izpildi un progresu FSP strukturālās daļas izpildē, proti, par pasākumiem, reformām un investīcijām, kas tiek īstenotas, lai izpildītu 2019.-2024. gadu periodā Latvijai adresētās ES Padomes valstu specifiskās rekomendācijas un ES kopīgās prioritātes. Otrkārt, Progresa ziņojumā, tāpat kā agrāk SP, tiek sniegtas makroekonomiskās un fiskālās prognozes un, pamatojoties uz tām, pēc spēkā esošajiem fiskālajiem nosacījumiem tiek noteikti strukturālās bilances mērķi un fiskālā telpa, kalpojot par pamatu lēmumiem par iespējamajiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.
2024. gadā bija vērojama ekonomikas lejupslīde, kuru noteica galvenokārt zemā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, kur attīstības tempus joprojām bremzēja gan Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušais cenu kāpums, gan joprojām augstās procentu likmes. Saspringtā ģeopolitiskā situācija, augstā nenoteiktība un nedrošība par nākotni kavēja iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Savukārt, vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā, atbilstoši Eurostat publicētajiem datiem, bija 706,2 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis rādītājs ir par 0,8 procentpunktiem zemāks, nekā prognozēts, sagatavojot FSP. To pamatā noteica lielāki ieņēmumi un mazāki faktiskie izdevumi – gan ES fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām.
Progresa ziņojums ir sagatavots atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm 2025.-2029. gadam, un tajā sniegta informācija par aktualizētajām vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm šim periodam. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2028. gadam šā gada 12. februārī apstiprināja Latvijas neatkarīgā fiskālā institūcija – Fiskālās disciplīnas padome.
FM izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029. gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi 2025. gadā, kad prognozēts 1,2% IKP pieaugums, izaugsmes paātrināšanās tiek prognozēta nākamajos gados (līdz 2,1% 2026. gadā un turpmāk līdz 2,2%). Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodrošinās gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieaugums, kā arī intensīvāka ES fondu investīciju ieguldīšana un straujāks eksporta kāpums.
Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins. Tomēr jau pašlaik iezīmējas, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.
FSP 2025. gada Progresa ziņojums un tā papildu pielikums ir pieejami FM tīmekļvietnē.