Jaunais Ministru kabinets tika apstiprināts aizvadītā gada 14. decembrī. Ceturtdien, 23. martā, valdība ir aizvadījusi savas darbības pirmās 100 dienas. Viens no valdības pirmajiem uzdevumiem, sākot darbu, bija valsts budžeta sagatavošana.
“Valdības darbu vērtēju kā konstruktīvu un vērstu uz sadarbību. Tas ļauj pievērsties tādiem jautājumiem, kas ilgstoši tika atstāti novārtā, piemēram, izglītības reforma, veselības sistēmas finansēšana un kapitāla tirgus attīstība,” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
9. martā likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam apstiprināja Saeima. Galvenais budžeta uzdevums ir nodrošināt ekonomikas transformāciju labākai dzīvei Latvijā. Izskatot ministriju priekšlikumus, valdība vienojusies 2023. gada valsts budžetā kā prioritātes noteikt valsts drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti, lai caur šīm jomām īstenotu ekonomikas transformāciju.
Ir sākts darbs pie ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveides un akūto jautājumu finansēšanas sakārtošanas. Šīs valdības pirmo 100 dienu laikā darbu sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada beigām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam projektu.
Pamatnostādnēs tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem. Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai. Tāpat svarīga ir arī to sasaiste ar valsts vispārējiem attīstības mērķiem.
Ņemot vērā risināmās problēmas, nodokļu politikā vidējā termiņā būtu jāizvirza mērķi uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un nodrošināt stabilus valsts budžeta ieņēmumus. Valdības partneri ir vienojušies, ka nodokļu politika būtu jāmaina vienu reizi šīs Saeimas pilnvaru laikā, tādējādi nodrošinot stabilitāti un prognozējamību.
Eiropas Savienības (ES) fondu efektīvākai ieguldīšanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes stabilizēšanai un publiskā finansējuma pieejamības palielināšanai ir izveidota ES fondu komiteja, kuras sastāvā ir deviņi ministri. Komitejas galvenais uzdevums ir ES fondu regulāra investīciju progresa uzraudzība un intensificēšana.
Investīciju ieplūšanas palielināšanai un ekonomikas transformācijas veicināšanai ir izstrādāts un Finanšu sektora attīstības padomē prezentēts Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases sagatavotais kapitāla tirgus attīstības plāna pirmais projekts tuvākajiem četriem gadiem. Pašlaik notiek aktīvs darbs pie detalizēta plāna sagatavošanas un ziņojuma iesniegšanas Ministru kabinetā.