Piektdien, 9. maijā, notika ceturtā darba grupas sanāksme publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai. Šoreiz uzmanības centrā bija jautājumi par iepirkumu procesa efektivitāti un ātrumu - gan no pasūtītāju pieredzes skatpunkta, gan no nepieciešamo uzlabojumu perspektīvas.
Sanāksmi ievadīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, norādot, ka publiskie iepirkumi ir instruments, caur kuru valsts realizē sabiedrībai nozīmīgas politikas - infrastruktūrā, veselībā, inovācijās.
“Efektīvs iepirkumu process nav tikai laika vai naudas jautājums – tā ir uzticēšanās sabiedriskajiem līdzekļiem. Mēs strādājam pie tā, lai procedūras kļūtu mērķtiecīgākas, atbildīgākas un caurskatāmākas,” sacīja ministrs.
Ar pieredzi un labo praksi dalījās vairāki pasūtītāji. Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis Didzis Jēriņš uzsvēra, ka efektīva iepirkumu norise Liepājā balstās uz kompetentu un stabilu iepirkumu komandu, kurai raksturīga zema kadru mainība un kvalitatīva procesu plānošana. Liepājas pārstāvis uzsvēra nepieciešamību noteikt skaidrus, objektīvus un izmērāmus iepirkumu kritērijus, kā arī KPI iepirkuma komandai. D.Jēriņš arī dalījās ar ieteikumiem kopējā iepirkumu procesa un rezultātu uzlabošanai, tostarp norādot uz nepieciešamību samazināt pretendentu pārbaudes soļu skaitu, uzlabot iepirkumu speciālistu kompetenci un pārskatīt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kritērijus, lai tie būtu jēgpilni un samērīgi.
AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis uzsvēra standartizācijas un paraugnolikumu izmantošanas ieguvumus, īpaši biežākajos iepirkumu veidos izvirzot unificētas kvalifikācijas prasības visiem piegādātājiem. Tika identificēti efektivitātes šķēršļi, piemēram, pārāk plašas vai pretrunīgas kvalifikācijas prasības būvdarbos, kā arī piedāvāts tās vienkāršot. LVC priekšlikumi ietvēra arī iepirkuma dokumentācijas kvalitātes paaugstināšanu un iekšējo procedūru pārskatīšanu, kā arī nepieciešamību atvieglot regulējumu iepirkuma procesuālai norisei.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) administratīvais direktors Juris Iljins akcentēja, ka RTU efektivitātes pamats ir agrīna iepirkumu speciālistu iesaiste tehniskās specifikācijas sagatavošanā, kompetenču apvienošana komisijās un uz rezultātu orientēta darba organizācija. RTU izmanto MI (mākslīgā intelekta) rīkus, ievieš darba “čeklistus” un strukturētas vadlīnijas. Īpaši tika uzsvērta vajadzība pārskatīt līgumu grozījumu regulējumu un radīt elastīgākus nosacījumus pētniecības projektu un unikālu zinātnisko iekārtu iepirkumiem, kas pašlaik tiek bremzēti regulējuma smagnējības dēļ.
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pārstāve Ārija Vecmane norādīja, ka iepirkumi veselības aprūpē ir ne tikai tehnisks, bet būtiski stratēģisks instruments, jo tie nodrošina slimnīcas nepārtrauktu funkcionēšanu. Tika akcentēta valdes iesaiste, reputācijas nozīme, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar zemu konkurenci, ārvalstu piegādātāju piesaisti un steidzamības situācijām. Slimnīca uzsvēra, ka rūpīga tirgus priekšizpēte un vispārējo vienošanos izmantošana palīdz pielāgoties šiem apstākļiem.
Sanāksmes noslēgumā Arvils Ašeradens uzsvēra, ka šāda veida darba grupas ir būtiska platforma, lai identificētu labās prakses piemērus, formulētu priekšlikumus un tos virzītu līdz reāliem normatīvo aktu vai procesu uzlabojumiem. “Mēs virzāmies uz iepirkumu sistēmu, kurā katrs process kalpo skaidram mērķim – sasniegt rezultātu pēc iespējas kvalitatīvāk, ātrāk un ar atbildīgu resursu izlietojumu,” sacīja ministrs.
Ar visiem darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai sanāksmju materiāliem iespējams iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
