Otrdien, 10. janvārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju. Ziņojumā norādīts, ka Latvijā kopumā ir neizmantots potenciāls finanšu tehnoloģiju nozares attīstībai. Lai arī regulējums ir uzņēmējdarbību atbalstošs, ir nepieciešams turpināt darbu pie nepamatotu šķēršļu mazināšanas uzņēmējdarbības sākšanai finanšu sektorā.
Kopā ar citām Baltijas valstīm Latvijai ir iespēja kļūt par inovāciju un uzņēmējdarbības centru, uzturot labvēlīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbībai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tehnoloģiju attīstībai un pielietošanai finanšu pakalpojumos, lai veicinātu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, tā palielinot nozares konkurētspēju. Tāpat jāveicina mākslīgā intelekta, lielo datu, mākoņa risinājumu un citu tehnoloģiju attīstība un integrācija finanšu pakalpojumos.
Turpinot ceļu uz vīziju par Latviju kā Eiropas Savienības (ES) līmenī nozīmīgu finanšu tehnoloģiju centru, kur finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir inovāciju un konkurences veicinātāji finanšu sektorā, attīstot nozīmīgus, drošus un starptautiski mērogojamus biznesa modeļus, ir jāizpilda vairāki priekšnosacījumi.
Inovatīvu tehnoloģiju pielietošanas tendences Eiropas finanšu sektorā (Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija un Zviedrija) parāda, ka Latvijai nepieciešams aktīvāk pielietot jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu konkurētspēju un labākus pakalpojumus patērētājiem. No minētajām valstīm finanšu sektorā mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantoja 37% finanšu pakalpojumu sniedzēju un 24% plāno tās ieviest, ar lielajiem datiem strādā 59% un 18% plāno sākt darboties gada laikā, blokķēdes – 32% izmanto un 22% plāno sākt izmantot. Savukārt Latvijā mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmanto 7%, lielos datus 5%, blokķēdes (viedo līgumu kontekstā) 1%.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.