Valsts budžets ir pamatu pamats visu nozaru norisēm gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Valsts prezidents ir izsludinājis nākamā gada valsts budžeta likumu. Lai gan pašlaik pastāv izaicinājumi un neskaidrības Covid-19 dēļ, tomēr 2021. gada valsts budžetā paredzēts nozīmīgs papildu finansējums iedzīvotāju drošībai, labklājībai un svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm.
Nākamā gada valsts budžeta būtiskākās prioritātes ir nozīmīgs finansējuma pieaugums labklājības jomā, veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, kā arī neatkarīgo institūciju prioritārie pasākumi un tādas nodokļu izmaiņas, kas nodrošinās lielāku iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Nākamajā gadā neapliekamais minimums senioriem pieaugs līdz 330 eiro, savukārt pārējiem strādājošajiem līdz 300 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju makos paliks vairāk naudas ikdienas vajadzību īstenošanai.
Iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem būtisks ieguvums būs minimālās algas palielināšana no 430 līdz 500 eiro. Tāpat palielināsies ienākumu slieksnis no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem samazināsies darbaspēka nodokļi.
Labklājības jomai paredzētais papildu 95,7 miljonu eiro finansējums ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
2021. gadā paredzēts paaugstināt pensiju aprēķina bāzes, kā arī minimālās vecuma pensijas aprēķinā piemērot papildu koeficientu par katru darba stāža gadu. Nākamgad arī paaugstinās Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru visām saņēmēju grupām. Papildus tam nestrādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu pabalsta apmērs plānots paaugstinātā apmērā.
Papildu atbalsts turpmāk paredzēts trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kā arī tiks palielināts garantētā minimālā ienākuma apmērs. Izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanā pozitīvi ietekmēs vairāk kā 140 tūkstošus valsts iedzīvotāju, tai skaitā vairāk nekā 31 tūkstoti minimālās vecuma pensijas saņēmēju un vairāk nekā 44 tūkstošus minimālās invaliditātes pensijas saņēmēju. Valstij ir pienākums arī regulāri pārskatīt un aktualizēt sociālās palīdzības minimumu, tāpēc minimālo ienākumu sliekšņi tiks regulāri pārskatīti.
Vislielāko papildu līdzekļu piešķiršanu 2021. gada valsts budžetā valdība ir paredzējusi veselības nozarei – 183 miljonus eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022., kā arī turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021., gan turpmākajos gados.
Viena no galvenajām Covid-19 krīzes laikā identificētajām problēmām ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, īpaši alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc no 2021. gada plānots ieviest tādas nodokļu izmaiņas, kas paredz lielāku sociālo aizsardzību iedzīvotājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, lai visiem strādājošajiem nākotnē nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību.