Pārresoru koordinācijas centra darbības joma:
Pārresoru koordinācijas centra galvenie pasākumi 2017.gadā:
- uzraudzīt un koordinēt hierarhiski augstāko nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna (NAP2020) – īstenošanu, sagatavojot NAP2020 vidusposma novērtējumu un Latvija 2030 īstenošanas uzraudzības ziņojumu;
- īstenot valsts attīstības plānošanas procesa un nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību, veikt nozaru ministriju sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu kvalitātes kontroli, kā arī nodrošināt to sasaisti ar hierarhiski augstākajiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem un valsts budžeta plānošanu (tajā skaitā JPI process);
- turpināt darbu pie attīstības plānošanas un budžeta plānošanas procesu saskaņotības nodrošināšanas;
- nodrošināt valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību – reformas īstenošanu;
- turpināt darbu pie deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildes koordinēšanas un uzraudzības;
- izstrādāt konkurētspējas novērtējuma un tā uzraudzības (monitoringa) sistēmu;
- plānot un organizēt Nacionālās attīstības padomes darbu un uzraudzīt tās doto uzdevumu izpildi;
- izstrādāt modeli pētījumu labākai pārvaldībai (tajā skaitā iekļaujot konkurētspējas monitoringu, ad hoc pētījumu resursus, tīrās ietekmes novērtējumus);
- nodrošināt pētījuma par ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. augsta nabadzības riska mazināšanai, izstrādi.
Pārresoru koordinācijas centra kopējo izdevumu izmaiņas no 2015. līdz 2019.gadam, euro
|
|
2015. gads |
2016. gada plāns |
2017. gada plāns |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
21 |
26 |
26 |
26 |
26 |
|
Tajā skaitā: |
|||||
|
Valsts pamatfunkciju īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
21 |
26 |
26 |
26 |
26 |
|
Nr. p.k. |
Pasākuma nosaukums Darbības apraksts Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Izdevumi, euro / rādītāji, vērtība |
Pamatojums |
|||||
|
2017. gadā |
2018. gadā |
2019. gadā |
||||||
|
1. |
Zemāko mēneša darba algu izlīdzināšana ar 2017.gada 1.janvāri |
178 |
178 |
178 |
MK 18.08.2016.sēdes prot. Nr.41 5.§ 22.punkts |
|||
|
01.00.00 Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana |
||||||||
|
2. |
Pētījums par ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. augsta nabadzības riska mazināšanai |
98 700 |
- |
- |
Priekšlikums Nr.383 2.lasījumam |
|||
|
Veikt pētījumu, kura ietvaros tiktu identificēti efektīvākie risinājumi ģimeņu atbalstam, t.sk. emigrācijas un augsta nabadzības riska mazināšanai, kā arī padziļināti analizēta ģimeņu, jo īpaši – to, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu – situācija, lai iegūtu pierādījumos balstītu informāciju par to, kāda ir īstenoto politikas iniciatīvu un ieguldīto finanšu līdzekļu ietekme uz tautas ataudzes mērķu sasniegšanu, kā arī uz emigrācijas un nabadzības riska mazināšanu |
||||||||
|
Izvērtēti nacionāla līmeņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas instrumenti un sniegti priekšlikumi nacionāla un pašvaldību līmeņa politikas iniciatīvu pilnveidošanai, virzoties uz NAP2020 tautas ataudzes stratēģisko mērķu sasniegšanu, atbalstu ģimenēm emigrācijas un nabadzības riska mazināšanai |
||||||||
|
Pētījums par ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem (skaits) |
1 |
- |
- |
|||||
|
01.00.00.Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana |
||||||||
|
Kopā |
98 878 |
178 |
178 |
- |
||||
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
- Pārresoru koordinācijas centra 2017.gada budžetā, salīdzinot ar 2016.gadu, izveidota jauna apakšprogramma 70.06.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”.