Ministrijas darbības jomas:
Ministrijas galvenie pasākumi 2018. gadā:
- izstrādāt valsts budžeta izdevumu politiku, likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un tā paskaidrojumus, kā arī turpināt darbu pie budžeta plānošanas sistēmas pilnveides;
- kopā ar sadarbības partneriem kompetences ietvaros īstenot Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna uzdevumus, tādus kā e-komercijas regulējuma pilnveide, sodu sistēmas pārskatīšana, mediācijas nodokļu jomā izvērtēšana, čeku loterijas organizēšana;
- turpināt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam Finanšu ministrijai noteikto uzdevumu izpildi, tādu kā valdes locekļu atbildības nodokļu jomā pārskatīšana, vienkāršotas nodokļu nomaksas sistēmas izveide (saimnieciskās darbības konts), nodokļu nomaksas kontu skaita samazināšana;
- nodrošināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu programmu savlaicīgu īstenošanu un efektīvu ES fondu līdzekļu novirzīšanu tautsaimniecībā, kā arī to pastāvīgu uzraudzību, stiprinot ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības sistēmu;
- veikt savlaicīgu un programmu ieviešanas nosacījumiem atbilstošu Eiropas strukturālo un investīciju fondu projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;
- turpināt E-kohēzijas attīstīšanu, Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020. gadam (KP VIS) e-vides un e-pakalpojumu popularizēšanu, elektronisko datu apmaiņu ar sadarbības partneriem un klientiem, izmantojot KP VIS;
- turpināt īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam iekļautos rīcības virzienus, kredītiestāžu, apdrošinašanas, alternatīvo finanšu pakalpojumu sektoru un kapitāla tirgus attīstībai, pilnveidojot finanšu tirgu regulējošo normatīvos aktus, tajā skaitā, nodrošināto vērtspapīru un vērtspapīrošanas tirgus attīstībai;
- aizstāvēt Latvijas prioritātes ES budžetā, uzturot ES budžeta līdzekļu pastāvīgu pieejamību Latvijas ekonomikā, ņemot vērā pieaugošo ES fondu apguvi, kā arī nenoteiktību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES potenciālo ietekmi uz ES budžeta kopapjomu;
- īstenot valsts sabalansētu attīstību veicinošu fiskālo politiku, nodrošināt stingru un fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu saistību uzņemšanās un izpildes procesu, ievērojot veikto 2017.gada nodokļu reformu;
- paaugstināt iepirkumu veicēju kapacitāti un efektivizēt iepirkumu veikšanas procesu, pārejot uz elektronisku iepirkumu norises procesu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanas procesā, saglabājot iepirkumu caurskatāmību un atklātumu;
- nodrošināt efektīvu valsts nekustamā īpašuma pārvaldību, tajā skaitā samazinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu, kas netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, kā arī veicināt Finanšu ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma objektu stāvokļa uzlabošanos;
- uzlabot uzņēmējdarbības vidi precizējot un pilnveidojot muitas un grāmatvedības jomu regulējošās prasības;
- attīstīt un padarīt efektīvākas zvērinātu revidentu un to komercsabiedrību, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, uzraudzības metodes, instrumentus un praksi, piemēram, paplašināt starptautisko grāmatvedības standartu piemērotāju loku, pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) iesniedzamā gada pārskata pielikuma strukturētās formas, veicināt e-rēķinu kopējā standarta izmantošanu;
- veikt visu revīzijas iestādes kompetencē esošo ārvalstu investīciju revīzijas tādā apjomā un kvalitātē, kas sniegs pārliecību Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) un donorvalstīm par to efektīvu un mērķtiecīgu apguvi, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu investīciju plūsmu Latvijai, kā arī veikt Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības un kontroles sistēmu aprakstu atbilstības novērtējumu un sagatavot ziņojumu un atzinumu, kas apliecina, ka saņēmējvalsts un Programmu apsaimniekotāju ieviešanas sistēma atbilst Donorvalstu Noteikumiem, kā arī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem;
- turpināt attīstīt un pilnveidot efektivitātes iekšējos auditus, nodrošinot auditoru apmācību un metodisko atbalstu;
- nodrošināt pilnvērtīgu azartspēļu automātu darbības uzraudzību (t.sk. arī attālināti) un sabiedrības interešu aizsardzību azartspēļu pilnveidotās uzraudzības nodrošināšanas veidā;
- nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanu izložu un azartspēļu nozarē;
- turpināt administratīvā sloga mazināšanas un klientu apkalpošanas uzlabošanas pasākumus, attīstot e-pakalpojumus un samazinot nodokļu saistību izpildei nepieciešamo laiku;
- pilnveidot VID elektronisko vidi atbilstoši jaunākajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot maksimālu elektronisku pakalpojumu pieejamību un elektronisku dokumentu apriti (uzkrājuma principa ieviešana maksājumu uzskaitē, vienotā konta ieviešana, darbības procesu optimizēšana);
- ieviest izmaiņas muitas informācijas sistēmās saistībā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) spēkā stāšanos 2016. gada 1. maijā un īstenot SMK darba programmā plānotos pasākumus noteiktajos termiņos;
- apkarot organizēto noziedzību un samazināt tās ietekmi valsts ieņēmumu un muitas jomā, nodrošinot ikgadējā Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā, izstrādes un īstenošanas koordinēšanu.
Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2016. līdz 2020. gadam, euro
|
|
2016. gads (fakts) |
2017. gada plāns |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns * |
2020. gada plāns * |
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
4 932 |
5 092 |
4 984 |
4 481 |
4 481 |
|
Tajā skaitā: |
|||||
|
Valsts pamatfunkciju īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
4 636 |
4 702 |
4 559 |
4 479 |
4 479 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
296 |
390 |
425 |
2 |
2 |
* Nav iekļautas iestāžu amata vietas, kuru finansējums atlīdzībai 2019. un 2020. gadam tiks nodrošināts ES fondu (KF, ERAF, ESF) 2014.-2020. gada plānošanas perioda Tehniskās palīdzības projektu ietvaros, jo Tehniskās palīdzības projekti vēl nav apstiprināti.
|
Nr. p.k. |
Pasākuma nosaukums |
Izdevumi, euro / |
Pamatojums |
||
|---|---|---|---|---|---|
|
Darbības apraksts |
|||||
|
Darbības rezultāts |
2018. gadā |
2019. gadā |
2020. gadā |
||
|
Rezultatīvais rādītājs |
|||||
|
Programmas/apakšprogrammas kods un nosaukums |
|||||
|
1. |
Apvienotas nodokļu un muitas policijas izveidošana un Iekšējās drošības daļas pakļautības maiņas īstenošana1 |
- |
- |
69 873 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Izstrādāt, pielāgot, uzturēt vienotu informācijas tehnoloģijas sistēmu un turpmākajos gados, kā arī veikt telpu pārbūvi un pielāgošanu |
|||||
|
Vienota informācijas sistēma noziedzīgu nodarījumu apkarošanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā |
|||||
|
Izstrādāta informācijas sistēma jaunās struktūrvienības darbības atbalstam (%) |
25 |
100 |
100 |
||
|
Atbilstošas telpas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības daļas darbības nodrošināšanai |
|||||
|
Veikta telpu pārbūve un pielāgošana(%) |
0 |
100 |
100 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
|||||
|
2. |
Finanšu ministrijas iestāžu kapacitātes stiprināšana, t.sk. ēnu ekonomikas apkarošanai, Valsts ieņēmumu dienesta stratēģisko mērķu sasniegšanai (t.sk. muitnieku, inspektoru un finanšu policistu atalgojumam) |
3 105 661 |
3 105 661 |
3 105 661 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Stiprināt Valsts ieņēmumu dienesta, Iepirkumu uzraudzības biroja un Finanšu ministrijas centrālā aparāta kapacitāti, t.sk., lai nodrošinātu ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu |
|||||
|
Nodrošināts augsts resorisko pārbaužu skaits |
|||||
|
Resoriskās pārbaudes (skaits) |
35 |
35 |
35 |
||
|
Maksimāli iekasēts iespējamais iekasējamo nodokļu apjoms |
|||||
|
Iekasēto ieņēmumu pieauguma temps salīdzinājumā ar IKP pieauguma tempu (%) |
0,7 |
0,5 |
0,4 |
||
|
Panākta mērķtiecīga un kvalitatīva noziedzīgo nodarījumu pirmstiesas izmeklēšana |
|||||
|
Atpakaļ VID atgrieztie kriminālvajāšanas uzsākšanai nodotie kriminālprocesi (īpatsvars no kopējā kriminālprocesa skaita, %) |
6 |
5 |
5 |
||
|
Paaugstināta klientu apmierinātība ar VID sniegtajiem pakalpojumiem |
|||||
|
Nodokļu maksāšanai nepieciešamā laika izmaiņas (stundas gadā) |
130 |
120 |
110 |
||
|
Uzlaboti VID informācijas sistēmu pamatdarbības procesi |
|||||
|
Standartizēti VID pamatdarbības procesi (skaits) |
2 |
6 |
18 |
||
|
32.00.00 Iepirkumu uzraudzības birojs |
108 000 |
108 000 |
108 000 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
2 272 661 |
2 272 661 |
2 272 661 |
||
|
97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
||
|
3. |
Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (t.sk. ar MAIS izveidošanu un funkcionalitātes nodrošināšanu) |
615 000 |
800 000 |
6 000 000 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Izveidot jaunas paaudzes informācijas sistēmu – Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), apvienojot trīs esošās informācijas sistēmas, ieviest uzkrājuma principu un vienoto kontu |
|||||
|
Izveidot un ieviest jaunu informācijas sistēmu MAIS VID administrēto nodokļu administrēšanas procesa atbalstam |
|||||
|
Modernizēti VID administrēšanas procesi (skaits) |
0 |
0 |
3 |
||
|
Pilnveidoti VID e-pakalpojumi (skaits) |
0 |
0 |
1 |
||
|
Ieviests uzkrājuma princips un vienotais konts (%) |
17 |
43 |
100 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
|||||
|
4. |
Analītiskās kapacitātes stiprināšana nodokļu ieņēmumu, riska vadības un nodokļu maksātāju segmentēšanas jomās2 |
- |
- |
370 096 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Nodrošināt darbinieku atlīdzību un analīzes rīku iegādi |
|||||
|
Paplašināta nodokļu plaisu analītika |
|||||
|
Novērtēto nodokļu plaisu segmenti (skaits) |
7 |
8 |
9 |
||
|
Veikti nodokļu maksātāju segmentēšanas un uzvedības izpētes projekti |
|||||
|
Projekti (skaits) |
2 |
3 |
4 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
|||||
|
5. |
VID otra datu centra izveide |
250 470 |
96 800 |
96 800 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Nodrošināt rezerves kopijas ģeogrāfiski attālinātā datu centrā VID kritiskajām informācijas sistēmām, lai izpildītu normatīvo aktu prasības un avārijas gadījumā netiktu pazaudēti dati |
|||||
|
VID informācijas sistēmu datu attālinātas rezerves kopiju nodrošināšana atbilstoši ES un Latvijas normatīvajiem aktiem |
|||||
|
VID datu centra bojājuma gadījumā iespēja datus atjaunot no rezerves kopijām (%) |
100 |
100 |
100 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
|||||
|
6. |
Interaktīvo azartspēļu un izložu uzraudzības kapacitātes stiprināšana3 |
- |
- |
116 256 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Samazināt Latvijā nelicenzētu interaktīvo azartspēļu organizētāju tirgus segmentu, veicinot godīgu konkurenci un nodrošinot ieņēmumu pieaugumu budžetā |
|||||
|
Samazināts Latvijā nelicenzētu interaktīvo azartspēļu organizētāju tirgus segments, tādā veidā veicinot godīgu konkurenci un nodrošinot ieņēmumu pieaugumu budžetā |
|||||
|
Pieaugums budžetā no interaktīvo azartspēļu ienākumiem gadā (%) |
10 |
10 |
10 |
||
|
Nodrošināta izložu un azartspēļu licencēšana, uzraudzība un kontrole |
|||||
|
Interaktīvo azartspēļu un izložu pārbaužu skaits (īpatsvars no kopējā pārbaužu skaita, %) |
15 |
17 |
20 |
||
|
39.02.00 Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība |
|||||
|
7. |
Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās struktūras reformas turpināšana, tajā skaitā APA un transfertcenu kapacitātes stiprināšana |
1 500 000 |
1 500 000 |
1 500 000 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Nodrošināt darbinieku atlīdzību starptautisko darījumu kontroles jomā, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanā, kontrabandas apkarošanā, noziedzīgu nodarījumu, kas veikti lielos apmēros un/vai organizētā grupā, ierobežošanā un starptautiskajā informācijas apmaiņā par nodokļu krāpšanos |
|||||
|
Starptautisko darījumu labprātīgā riska monitoringa apjomu palielināšana |
|||||
|
Labprātīgs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes palielinājums (milj. euro) |
6 |
8 |
10 |
||
|
Noslēgto APA (iepriekšējo vienošanās) rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugums |
|||||
|
Iekasēts papildus uzņēmumu ienākuma nodoklis (milj. euro) |
2 |
2,5 |
4 |
||
|
Savstarpējās saskaņošanas procedūras rezultātā starptautisko darījumu vērtības korekcijas apmēra pieaugums |
|||||
|
Iekasēts papildus uzņēmumu ienākuma nodoklis (milj. euro) |
2 |
3 |
3.5 |
||
|
Ierobežota noziedzība nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā |
|||||
|
Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītie kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (skaits) |
5 |
5 |
5 |
||
|
Konfiscēto nelegālo līdzekļu apjoma pieaugums |
|||||
|
Līdzekļi, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem, ieskaitīti valsts budžetā (pieaugums pret iepriekšējo gadu, %) |
7 |
8 |
10 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
|||||
|
8. |
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošana |
626 219 |
624 450 |
624 447 |
MK 14.09.2017. prot. Nr.46 3.§ 2.punkts |
|
Uzlabot uzraudzības un kontroles funkcijas efektivitāti, īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus un apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā |
|||||
|
Pārbaudes un apmācības (skaits) |
62 |
74 |
88 |
||
|
Izstrādātas un aktualizētas vadlīnijas azartspēļu un izložu organizētājiem par veicamajiem pasākumiem risku mazināšanas nodrošināšanai (skaits) |
2 |
2 |
2 |
||
|
Izveidotas amata vietas (skaits) |
1 |
1 |
1 |
||
|
33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana |
533 182 |
533 163 |
533 160 |
||
|
39.02.00 Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība |
24 580 |
22 830 |
22 830 |
||
|
97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana |
68 457 |
68 457 |
68 457 |
||
|
Kopā |
6 097 350 |
6 126 911 |
11 883 133 |
- |
|
1 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 2 214 816 euro, 2019. gadā – 982 053 euro un 2020. gadā – 706 173 euro apmērā.
2 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 843 527 euro, 2019. gadā – 914 305 euro un 2020. gadā – 350 066 euro apmērā.
3 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 150 697 euro un 2019. gadā – 116 256 euro apmērā.
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
Finanšu ministrija 2018. gadam, salīdzinot ar 2017. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:
- izslēgta apakšprogramma 72.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējumu (2007 – 2013)”;
- izslēgta apakšprogramma 72.05.00 “Tehniskā palīdzība Latvijas un Šveices sadarbības programmas apgūšanai”;
- izveidota jauna apakšprogramma 61.07.00 “Kohēzijas fonda (KF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2014-2020)”;
- izveidota jauna apakšprogramma 62.09.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežoto konkursu projekti (2014-2020)”;
- izveidota jauna apakšprogramma 70.06.00 “Citi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētie projekti un pasākumi”.