Ministrijas darbības jomas:

Ministrijas darbības jomas

 

Ministrijas galvenie pasākumi 2019.gadā:                                               

  1. turpināt īstenot Maksātnespējas politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam noteiktos rīcības virzienus, pabeidzot maksātnespējas sistēmas reformu, turpinot uzlabot uzraudzības efektivitāti (t.sk. attīstot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu), izskaužot fiktīvu vai nelietderīgu izdevumu iekļaušanu maksātnespējas procesu izmaksās, efektivizējot tiesiskās aizsardzības procesu, lai uzņēmumi, kas saskārušies vien ar īslaicīgajām finansiālajām grūtībām, spētu atgriezties ekonomikā;
  2. tiesiskā regulējuma fizisko personu datu aizsardzības jomā izstrādes pabeigšana un ieviešana;
  3. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu nozaru kodifikācijas pieejas īstenošanu administratīvo pārkāpumu jomā, ieviešot jauno Administratīvās atbildības likumu;
  4. turpināt uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vērstu pasākumu īstenošanu - reģistru attīstība, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un attīstītu sadarbību starp reģistriem, Komerclikuma (akciju sabiedrību regulējuma modernizēšana) un Civilprocesa likuma pilnveide;
  5. virzīties uz vienotu īpašumu (zemes un ēkas vienotības princips), turpinot uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu (risinājumi piespiedu nomas attiecību sakārtošanai un piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai);
  6. pārskatīt Civillikuma mantojuma tiesību daļas tiesisko regulējumu un piedāvāt mūsdienu vajadzībām un civiltiesību apritei modernu redzējumu;
  7. turpināt Eiropas Sociālā fonda projekta aktivitāšu īstenošanu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai tiesu varā un soda izpildes iestādēs (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta darbinieku apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšana);
  8. turpināt ieslodzīto resocializācijas sistēmas attīstību (t.sk. Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros);
  9. turpināt normatīvā regulējuma izstrādi un saskaņošanu nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformēšanai (grozījumi Krimināllikumā), kā arī turpināt darbu pie bērnu antisociālās uzvedības prevencijas sistēmas reformas un cietušo un apdraudēto personu aizsardzības risinājumu ieviešanas;
  10. turpināt jauna Kriminālsodu izpildes likumprojekta izstrādi, paredzot jaunu un modernu brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību;
  11. turpināt iesāktās tiesu reformas, izlīdzinot tiesu noslodzi un efektivizējot tiesu darba organizāciju;
  12. izstrādāt normatīvo regulējumu, lai celtu advokatūras institūta darbības kvalitāti, un  turpināt darbu pie valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas ar mērķi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos;
  13. turpināt darbu pie izvērtējuma par tiesībsargājošajām institūcijām sniegto tiesu ekspertīžu pakalpojumu nodrošināšanas finansiāli un administratīvi efektīvāko risinājumu, tajā skaitā izvērtējot vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi valstī;
  14. turpināt darbu pie tiesu varas neatkarības un atbildības mehānismu stiprināšanas;
  15. vienkāršoto tiesvedības procedūru elektronizācija (sagatavoti grozījumi Civilprocesa likumā);
  16. attīstīt Tiesu informatīvo sistēmu ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, efektivizēt tiesu darba procesu un samazināt informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas, kā arī veicināt Tiesu informatīvās sistēmas attīstību, sadarbspēju, integrāciju un attīstīt elektronisko pakalpojumu sniegšanas tehnisko bāzi;
  17. īstenot pasākumus (konference, starpministriju u.c. iestāžu sanāksmes, informatīvie materiāli, lekcijas un prezentācijas) ar mērķi veicināt vienotu ministriju un citu iestāžu izpratni ne tikai par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) nolēmumu piemērošanu, bet arī EST pirmstiesas procesu, kas sevī  ietver pareizu direktīvu transponēšanu, lai nacionālais normatīvais akts nenonāktu pretrunā ar no direktīvas izrietošo, jo tādējādi personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasību. Izstrādāt apkopojumu attiecībā uz no EST judikatūras izrietošām atziņām un to piemērošanu Latvijā;
  18. attīstīt Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu institūtu un sekmēt "konsultē vispirms" principa piemērošanu iestādes darbībā;
  19. turpināt jaunā cietuma Liepājā būvniecības procesa organizēšanu;
  20. uzsākt tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu.

 

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam, euro

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam, euro

 

Vidējais amata vietu skaits no 2017. līdz 2021. gadam

 

2017. gads (izpilde)

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada prognoze

2021. gada prognoze

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu darba slodžu amata vietas

6 942

6 929

6 854

6 653

6 650

Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā

7

11

7

7

7

Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā

11

11

11

11

11

Tajā skaitā:

Valsts pamatfunkciju īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu darba slodžu amata vietas

6 924

6 915

6 829

6 628

6 628

Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā

7

11

7

7

7

Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā

11

11

11

11

11

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā

18

14

25

25

22