Aizsardzības ministrijas darbības jomas:
Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2019. gadā:
- izstrādāt jaunu Valsts aizsardzības koncepciju;
- turpināt sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas grupai un nodrošināt daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” sākotnējās un pilnās kaujas gatavības sasniegšanu;
- turpināt stiprināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot ekipējumu un attīstot reģionāla līmeņa poligonus, kā arī palielināt tās kapacitāti;
- turpināt nostiprināt valsts pašaizsardzības spējas nodrošinot militāro mācību cikla “Namejs” un “Kristaps” organizēšanu, kā arī izstrādāt Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla nodrošinājuma konceptu;
- turpināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību izstrādājot NBS attīstības plānu 2020.-2032.gadam, veicinot Brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstību, uzsākot UH-60M helikopteru ieviešanu dienestā, un turpinot Pretgaisa aizsardzības, Komandvadības un Sauszemes spēku mehanizētās brigādes attīstību;
- NBS nodrošinājuma reformas ietvaros veikt noliktavu sistēmas sakārtošanu, turpinot pakāpeniski nodot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (turpmāk – VAMOIC) centrālo noliktavu pārvaldību;
- pielāgot Jaunsardzes apmācību programmu atbilstoši Valsts aizsardzības mācībai un paplašināt Valsts aizsardzības mācības programmā iesaistīto skolu tīklu;
- turpināt sadarbību ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, koordinējot grantu projektus un divējāda lietojuma projektu attīstību, un aizsardzības jomas iepirkumos nodrošināt piegāžu drošības principa ievērošanu;
- nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF, EUBG);
- turpināt attīstīt kiberdrošības spēju, novērst IT drošības incidentus un pārvarēt to radītās sekas, kā arī izveidot sistēmu drošo tehnoloģiju un programmatūras iegādei un izstrādei valsts pārvaldē;
- nodrošināt Latvijas armijas simtgades pasākumu programmas ieviešanu.
Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam, euro
|
|
2017. gads |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
2020. gada prognoze |
2021. gada prognoze |
|---|---|---|---|---|---|
|
Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot zemessargu amata vietas1 |
7 135 |
8 272 |
8 741 |
9 051 |
9 081 |
|
Tajā skaitā: |
|||||
|
Valsts pamatfunkciju īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot zemessargu amata vietas1 |
7 130 |
8 272 |
8 741 |
9 051 |
9 081 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana |
|||||
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
5 |
- |
- |
- |
- |
1 Zemessargi, kuri dienesta līgumu pilda saskaņā ar Zemessardzes likuma 31. pantu
Zemessargu amata vietu skaits 2017.gadā - 462, 2018.gadā – 519, 2019.gadā – 527, 2020.gadā – 557, 2021.gadā – 557
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
Aizsardzības ministrija 2019.gadam, salīdzinot ar 2018.gadu ir veikusi izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā. 2019.gadā plānots finansējums apakšprogrammās: 62.07.00 “Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošana (2014-2020)”, 70.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par LIFE programmas projekta finansējumu (2007-2013)”, 70.15.00 “Eiropas Savienības programmas Erasmus+ projektu īstenošanas nodrošināšana”, 73.02.00 “Atmaksa valsts pamatbudžetā par citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansējumu”, savukārt netiek plānots finansējums budžeta apakšprogrammās: 70.07.00 “LIFE programmas projekti vides aizsardzības pasākumiem”, 73.08.00 “Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošana aizsardzības nozarē”.