Ministrijas darbības jomas:

Ministrijas darbības jomas

Ministrijas galvenie pasākumi 2019. gadā:

  1. izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus;
  2. izstrādāt katru gadu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu;
  3. pārskatīt valsts budžeta izdevumus;
  4. nodrošināt iepirkumu centralizāciju;
  5. izstrādāt priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām;
  6. nodrošināt Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam izpildi;
  7. pilnveidot azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu, nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tajā skaitā ierobežojot nelegālo azartspēļu un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību;
  8. īstenot Finanšu sektora kontroles reformu;
  9. nodrošināt 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ieviešanu pirms direktīvā noteiktā ieviešanas termiņa;
  10. pilnībā ieviest pasākumus, kas paredzēti Ministru kabineta apstiprinātajā “Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim” saistībā ar plāna rīcības virzieniem “Uzraudzība” un “Preventīvie pasākumi”;
  11. nodrošināt Kohēzijas politikas 2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmas izstrādi, apstiprināšanu Ministru kabinetā un saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, tādējādi nodrošinot savlaicīgu jaunā ES fondu plānošanas perioda uzsākšanu;
  12. koordinēt Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību un risku pārvaldību;
  13. turpināt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, tai skaitā sakārtošanu, un to vērtības saglabāšanu ilgtermiņā;
  14. nodrošināt nodokļu konvenciju slēgšanu ilgtermiņā, tādējādi radot pievilcīgu un stabilu investīciju vidi, kā arī nodrošinot likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai;
  15. nodrošināt atbilstību OECD BEPS[1] ietvaros izvirzītajiem minimālajiem standartiem tiešo nodokļu jomā, ieviešot OECD izstrādāto daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām.

[1]OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāts darbības plāns nodokļa bāzes erozijas un peļņas novirzīšanai.

 

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam

 

Vidējais amata vietu skaits no 2017. līdz 2021. gadam

 

2017. gads (fakts)

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada prognoze

2021. gada prognoze

Vidējais amata vietu skaits gadā

4 685

4 984

5 100

5 100

5 100

Tajā skaitā:

Valsts pamatfunkciju īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā

4 331

4 559

4 618

4 618

4 618

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā

354

425

482

482

482

 

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums 2019. gadam

Nr. p.k.

Pasākuma nosaukums

Izdevumi,  euro /
rādītāji, vērtība

Pamatojums

Darbības apraksts

Darbības rezultāts

2019. gadā

Ietekme uz 2020. gada bāzi3

Ietekme uz 2021. gada bāzi3

Rezultatīvais rādītājs

Programmas/apakšprogrammas kods un nosaukums

1.

Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laika periodam līdz 2019.gada 31.decembrim īstenošana

2 774 547

2 040 286

2 040 286

MK 08.02.2019. prot. Nr.6 1.§ 3.punkts

Stiprināt Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas centrālā aparāta kapacitāti, lai nodrošinātu pastāvīgus deklarētas/ nedeklarētas skaidras naudas pārvietošanas kontroles pasākumus un tās aizturēšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, veiktu subjektu klātienes uzraudzības pasākumus, kā arī īstenotu finanšu sektora uzraudzībai nepieciešamo likumprojektu izstrādi un ES direktīvu ieviešanas funkciju.

 

 

 

 

Konfiscēto līdzekļu apjoma pieaugums

Līdzekļi (skaidra nauda), kas ieskaitīti valsts budžetā (tai skaitā, kas atzīta par noziedzīgi iegūtiem) (pieaugums % pret iepriekšējo gadu)

3,0

6,5

8,0

Veicinātas valsts spējas efektīvāk ierobežot NILLTF riskus

Izstrādāti jauni riska kritēriji NILLNTF subjektu atlasei (skaits)

2

1

1

Stiprināta NILLTF subjektu uzraudzības kapacitāte

Veiktas uz riska analīzi balstītas klātienes pārbaudes (skaits)

750

850

1 000

Izveidotas amata vietas (skaits)

55

55

55

33.00.00 Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana

2 364 547

1 870 078

1 870 078

97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana

410 000

170 208

170 208

Kopā

2 774 547

2 040 286

2 040 286

-

3 Atbilstoši Ministru kabineta 08.02.2019. ārkārtas sēdes protokola Nr.6 1.§ 27.punktam

 

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Finanšu ministrija 2019. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izslēgta apakšprogramma 70.06.00 “Citi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētie projekti un pasākumi”;

2. izveidota jauna apakšprogramma 71.06.00 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums projektu īstenotājiem”.