Plānotie izdevumi 2020. gadā - 457,2 miljoni euro

Ministrijas darbības jomas:

• Nozaru vadība un politikas plānošana,
• Autoceļi,
• Dzelzceļš,
• Aviācija,
• Tranzītpārvadājumi,
• Pasažieru pārvadājumi,
• Sakari.

Satiksmes ministrijas galvenie pasākumi 2020. gadā:

1. turpināt publiskās un privātās partnerības projekta ”E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanu;
2. izvērtēt iespēju no 2021.gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem, izvērtēt autoceļu uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti;
3. veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī un izdarīt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
4. izstrādāt Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2021.–2024.gadam;
5. izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.–2024.gadam;
6. izvērtēt jaunā pasažieru pārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem regulējuma darbības atbilstību tā izstrādes mērķiem;
7. izveidot vienoto reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu atbilstoši valsts budžetā pieejamā finansējuma apjomam un izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos;
8. turpināt īstenot Rail Baltica projektu, t.sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros sagatavot un parakstīt CEF1 līguma grozījumus, CEF3 līguma grozījumus un Eiropas CEF6 līgumu, sagatavot un parakstīt starpvalstu nodomu protokolu par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavot Ministru kabineta rīkojuma Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības  akceptu” grozījumu projektu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā un uzsākt Rail Baltica dzelzceļa līnijas savienojuma ar starptautisko lidostu “Rīga” būvniecību;
9. realizēt Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.–2022.gadam noteikto rīcības plānu saskaņā ar definētajiem rīcības virzieniem;
10. turpināt darbu pie ES Ceturtās dzelzceļa pakotnes pārņemšanas (izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un uz dzelzceļa drošību);
11. nodrošināt savlaicīgu Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu koridora pagarināšanu Latvijas teritorijā;
12. turpināt darbu pie lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības;
13. turpināt paplašināt Airbaltic lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu;
14. turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību;
15. nodrošināt Latvijas loģistikas, tranzīta un ostu jomas adekvātu iekļaušanu valsts politikas plānošanas dokumentos jaunajam finanšu periodam 2021-2027.gadiem: NAP, TAP, Ostu attīstības programma;
16. īstenot starptautiskās ostu un loģistikas informācijas sistēmas SKLOIS II kārtas projektu “SKLOIS2”;
17. veicināt Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības;
18. izstrādāt likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ieviešanai;
19. izstrādāt Platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības plānu 2021.–2027.gadam;
20.  izstrādāt precizētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensācijas mehānismu, iekļaujot tajā eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzējus,
21. veikt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzraudzības iestādes funkcijas, nodrošinot transporta nozares projektu, kā arī projektu platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē īstenošanas uzraudzību, veicot Regulā Nr.1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus;
22. nodrošināt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu transporta un elektroniskās sakaru infrastruktūras jomā rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību;
23. veicināt nozares interešu pārstāvniecību Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē par Eiropas Savienība daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, piedalīties Partnerības līguma un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu darbības programmas izstrādē;
24. nodrošināt ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi un uzsākt ieviešanas nosacījumu (MK noteikumi SAM/pasākumu īstenošanai, kritēriji projektu atlases vērtēšanai, sākotnējais novērtējums, nolikums) izstrādi;
25. izstrādāt Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam.

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2018. līdz 2022.gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Ministrija 2020.gadam, salīdzinot ar 2019.gadu, ir veikusi šādu izmaiņu budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izveidota jauna apakšprogramma 31.09.00 “Dotācija jauno elektrovilcienu projektam”.