Atjaunināts: 02.03.2026.
VTNP ir saimnieciskās darbības, ko tirgus dalībnieki vieni paši bez valsts atbalsta sniegt nespēj, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojums ir bez diskriminācijas pieejams visiem iedzīvotājiem. VTNP tiek sniegti sabiedrības interesēs, uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu vienam vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Eiropā VTNP sastopami daudz un dažādās jomās (piemēram, pasta pakalpojumi, energoapgāde, telekomunikāciju vai sabiedriskā transporta nodrošināšana, sociālie pakalpojumi, piemēram, vecu cilvēku un invalīdu aprūpe, siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija).
Uzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību, piešķirts publiskais finansējums var sniegt ekonomiskas priekšrocības, kādas nav to konkurentiem. Tas var radīt konkurences kropļojumus ES iekšējā tirgū. VTNP atbalsta kontrole nodrošina to, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, nepārsniedz to, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu, un ka uzņēmumiem ir stimuls ieviest jauninājumus un konkurēt tirgū, un ka ES iekšējais tirgus nav sadrumstalots.
Komercdarbības atbalstam, kuru sniedz kā kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, regulējums ir ietverts šādos dokumentos:
- Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumā (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (VTNP lēmums). Spēkā no 2026. gada 8. janvāra.
- Komisijas paziņojumā “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011)” (2012/C 8/03). Atbalsts, kas sniegts saskaņā ar šo dokumentu, ir paziņojams Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu.
- Komisijas Regulā 2023/2832 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
- Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumā (2012/21/ES) par LESD 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Atbalsts, kas sniegts saskaņā ar šo dokumentu, ir atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu (pārejas periodā – sīkāk skat. 4.punktu).
Attiecībā uz atsevišķām jomām Eiropas Komisija ir pieņēmusi īpašo VTNP regulējumu, piemēram, sabiedriskā apraide, pasta pakalpojumi, sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi, izmantojot dzelzceļu un autoceļus.
Latvijā VTNP sastopami, piemēram, kā kompensācija par obligātās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, kā kompensācija mazo reģionālo lidostu darbības nodrošināšanai, kā komunālo pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem jomā (ūdensapgāde un kanalizācija, (centralizētā) siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana (sadzīves atkritumu apglabāšana poligonā).
Nereti arī tādi sociālie pakalpojumi kā bērnu nami, bērnu sociālas aprūpes centri, pansionāti, sociālās mājas, neaizsargāto grupu aprūpe un sociālā integrācija tiek kvalificēti kā VTNP. Taču atbalsts šiem mērķiem var arī nekvalificēties kā valsts atbalsts, ja vienlaicīgi neizpildās kāds no četriem komercdarbības atbalsta kritērijiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā un attiecīgi tad nav jāpiemēro valsts atbalsta (piemēram, VTNP lēmuma) nosacījumi.
Latvijā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu VTNP jomā šobrīd ir jāpiemēro Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums). Tomēr, tā kā jaunais VTNP lēmums paredz divu gadu pārejas periodu, kura laikā esošo atbalsta programmu ietvaros joprojām ir pieļaujama atbalsta piešķiršana saskaņā ar Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu (2012/21/ES) par LESD 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums), praksē šobrīd atsevišķos gadījumos vēl var tikt piemērots vecais VTNP lēmums. Tā kā jaunais VTNP lēmums kopumā paredz labvēlīgākus nosacījumus nekā vecais VTNP lēmums, paredzams, ka jaunais VTNP lēmums praksē arī tiks piemērots bieži.
Līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts starp, piemēram, pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – komersantu (kapitālsabiedrību) tiek iekļauti visi elementi, kas definēti jaunajā VTNP lēmumā.
Elementi, kas iekļaujami līgumā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju:
- sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma saturs un ilgums;
- attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un vajadzības gadījumā aptvertā teritorija;
- jebkuru to ekskluzīvo vai īpašo tiesību raksturs, ko atbalsta piešķīrēja iestāde piešķīrusi konkrētajam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;
- kompensācijas mehānisma un kompensācijas aprēķina, kontroles un pārskata rādītāju apraksts;
- pasākumi, lai nepieļautu iespējamu pārmērīgu kompensāciju un nodrošinātu šādas pārmērīgas kompensācijas atmaksu.
Termins “kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem” var ietvert dažādus atbalsta veidus, tai skaitā, dotācija/subsīdija, galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, nodokļu atlaides, pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm, ieguldījums (tai skaitā kustamā un nekustamā īpašuma ieguldījums) pamatkapitālā, parādu norakstīšana, īpašuma iznomāšana zem tirgus vērtības u.c. Kompensācijas jēdziens ir plašāks nekā tikai tarifu starpības kompensēšana vai ikgadēja saimnieciskās darbības zaudējumu segšana. Sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas jēdziens aptver arī ES fondu finansējumu, kurš piešķirts pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai.
No valsts atbalsta viedokļa kā VTNP sniedzēji var tikt uzskatīti jebkuri subjekti neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida. Papildus valsts atbalsta noteikumu piemērošana nav atkarīga no tā, vai subjekts ir izveidots ar mērķi gūt peļņu. Līdz ar to, arī gadījumos, kad VTNP nodrošina pati pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība, jāievēro VTNP regulējums.
Eiropas Komisija savā mājaslapā sniedz informāciju, ne tikai par to, kāda ir situācija VTNP jomā visā Eiropas Savienībā, vai par piemērojamo valsts atbalsta regulējumu, bet arī sniedz skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem.