Pašvaldību finanšu stabilizācija
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 8.panta otro daļu pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs ir izveidojis Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgo komisiju.
Komisijas sastāvs:
Komisijas priekšsēdētāja
- Jolanta Plūme
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos
Komisijas priekšsēdētājas vietniece
- Inta Komisare
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore
Komisijas locekļi:
- Antra Bērziņa
Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore - Andris Jaunsleinis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis - Irēna Koteļņikova
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta direktore - Agija Leitāne-Šķēle
Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktores vietniece, Tiesību aktu nodaļas vadītāja - Mudīte Priede
Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre - Baiba Tisenkopfa
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktores vietniece, Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļas vadītāja
Kontaktinformācija pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas jautājumos: Līga Rimšāne, tel.: 67083916
Komisijai adresēto elektroniski parakstītu dokumentu iesniegšana: FMpadomes@fm.gov.lv
Par pašvaldībām, kuras nav spējīgas pildīt savas parādu saistības
Likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Pašvaldībām ir veicama finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma (pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā). Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Pašvaldība, kura bija finanšu stabilizācijas procesā pēc 2009.gada 1.jūlija
Pēc administratīvi teritoriālās reformas atbilstoši finanšu ministra rīkojumam Nr.616, 2010.gada 29.oktobrī Ādažu novada pašvaldībā tika uzsākts finanšu stabilizācijas process. Saskaņā ar finanšu ministres 2016.gada 31.maija rīkojumu Nr.248 sākot ar 2016.gada 1.jūniju finanšu stabilizācijas process Ādažu novada pašvaldībā tika izbeigts.
Pašvaldības, kuras bija finanšu stabilizācijas procesā līdz 2009.gada 1.jūlijam
(līdz Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai):
Valkas rajona Strenču pilsētas dome
Valkas rajona Sedas pilsētas dome
Talsu rajona Valdemārpils pilsētas dome
Tukuma rajona Tumes pagasta padome
Tukuma rajona Slampes pagasta padome
Ventspils rajona Ugāles pagasta padome
Limbažu rajona Staiceles pagasta padome
Daugavpils rajona Naujenes pagasta padome
Valkas rajona Kārķu pagasta padome
Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta padome
Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padome
Daugavpils rajona Maļinovas pagasta padome
Jēkabpils rajona Salas pagasta padome
Gulbenes rajona Stradu pagasta padome
Alūksnes rajona Kalncempju pagasta padome
Ogres rajona Mazozolu pagastā padome
Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome
Krāslavas rajona Ķepovas pagasta padome
Cēsu rajona Dzērbenes pagasta padome
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir izveidoti novadi, līdz ar to stabilizācijas process šajās pašvaldībās ir uzskatāms par izbeigtu.