Apstrādes rūpniecības apjomi salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieauga par 5,6% pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šogad sasniegušas ražošanas apjomus, kādi tie bija pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, tādējādi šā gada aprīlī un maijā kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme pret pērnā gada attiecīgajiem periodiem sasniedz 5% atzīmi. Rūpniecība kopā pieaugusi nedaudz zemākā apmērā – par 3,9%, ko negatīvi ietekmēja samazinājums nelielajā ieguves rūpniecībā par 18,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi pieauga par 1,2%.
Šā gada maijā lielākos pienesumus gada griezumā apstrādes rūpniecībā veidoja izaugsme pārtikas ražošanā (+4,7%), poligrāfijā (+12,2%), nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošanā (+13,7%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+11%). Pārtikas produktu ražošanas apjomi ievērojami pieauga 2024. gada otrajā pusē, un šī gada ievadā nozare notur augstu ražošanas intensitāti. Pēc CSP datiem, pārtikas nozare strādā tuvu savai iespējami lielākajai kapacitātei.
Poligrāfijas ražošanas apjomi bijuši visai mainīgi, tomēr kopš 2024. gada vidus tie strauji auguši un šā gada maijā ir augstākie kopš 2022. gada vidus. Līdzīgi arī būvmateriālu ražošanas apjomi šā gada aprīlī bijuši augstākie kopš 2022. gada vidus, maijā noturot augsto līmeni. Savukārt datoru un elektronikas ražošana bija aktivizējusies 2023. gadā ar ražošanas apjomu lejupslīdi 2024. gadā, tomēr šogad ražošanas apjomos atkal vērojamas pozitīvas tendences.
Šā gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecība pieauga par 3,1%, bet rūpniecība kopā auga par 1,2%, kur negatīvu ietekmi veidoja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-6,3%). Apstrādes rūpniecībā piecos mēnešos izaugsmi nodrošināja kokrūpniecība, pārtikas un būvmateriālu ražošana.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada maijā bija par 1,2% augstāki nekā gadu iepriekš. Elektroenerģijas ražošana maijā saruka par 18,7%, tostarp hidroelektrostaciju izlaide samazinājās par 34%, bet koģenerācijas stacijas saražoja par 27,3% vairāk elektroenerģijas, salīdzinot ar 2024. gada maiju. Ar saules paneļiem ražotie elektroenerģijas apjomi kļūst arvien lielāki, tādējādi šā gada maijā tie par 35% pārsniedz pērnā gada maija apjomus un nodrošināja jau 21% no kopējās Latvijā saražotās elektroenerģijas. Savukārt dabasgāzes patēriņš šā gada maijā gada griezumā pieauga par 56%, ko veicināja arī vēsie laikapstākļi.
Nozares eksperti, kā arī mediji arvien biežāk ziņo par apstrādes rūpniecības attīstību reģionos, kur aug uzņēmumu kreditēšana, attīstās militārā rūpniecība, kokrūpniecība, īpaši saplākšņa ražošana, kā arī turpinās industriālo parku būvniecība. Dažādos reģionos uzņēmējdarbības attīstības tempi gan ir dažādi, tomēr droši var teikt, ka rūpniecība reģionos attīstās straujāk nekā iepriekš.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada jūnijā turpināja uzlaboties, sasniedzot augstāko atzīmi kopš 2022. gada vidus, kad konfidence bija kritusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā galveno iemeslu noskaņojuma uzlabojumam rūpnieki aptaujās norāda pieprasījuma palielināšanos un pasūtījumu skaita pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgū. Tomēr Eiropas Savienības kopējā apstrādes rūpniecības konfidence uzlabojumus neuzrāda, ko ietekmē arī ASV īstenotie un plānotie ievedmuitas tarifi.
Rūpniecības attīstība reģionos un pirmskara perioda ražošanas apjomu atgūšana liecina par nozares atveseļošanos, tomēr situācija Eiropā un Latvijas eksporta partnervalstīs joprojām ir nestabila, un ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta mērena. Nevar nepieminēt arī īstenotos un solītos ASV ievedmuitas tarifus, kas var pasliktināt nozares veselību Eiropā. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, šogad apstrādes rūpniecība Latvijā varētu pieaugt par 2-3%.
