2025.gada maijā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1591 milj. eiro, kas bija par 4,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tomēr gada griezumā preču eksporta pieaugums turpinās, jo eksporta vērtība bija par 1,4% augstāka nekā pērnā gada maijā. Šāds preču eksporta pieaugums gan bijis būtiski zemāks nekā aprīlī, kad eksporta gada pieaugums sasniedza gandrīz 9%. Tādējādi preču eksporta izaugsme šā gada piecos mēnešos veidoja 4,6%.
Eksporta izaugsmi šā gada maijā var uzskatīt par trauslu, ņemot vērā vājo starptautisko tirdzniecības aktivitāti sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības, kas nodrošina gandrīz trīs ceturtdaļas no Latvijas preču eksporta, preču ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,1% faktiskajās cenās, ko var uzskatīt par atzīstamu pieaugumu uz pagājušā gada fona. Tomēr otrajā ceturksnī ārējās tirdzniecības aktivitātes pieaugums ES varētu piebremzēties, ko negatīvi ietekmēja ASV 9. aprīlī izziņotie muitas tarifi ES un citām valstīm.
Šī gada 9. jūlijā muitas tarifiem vajadzēja stāties spēkā, tomēr šis termiņš tika pagarināts līdz 1.augustam. Attiecīgi šī gada jūnijā uzņēmēju un patērētāju konfidence ES sasniedza zemāko līmeni kopš 2023.gada nogales, novērtējumam pasliktinoties tieši rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī krītoties patērētāju konfidencei. Vienlaicīgi Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada jūnijā, salīdzinot ar maija mēnesi, nedaudz uzlabojies un saglabājas būtiski labāks nekā pērnajā gadā. Tomēr situācija ar muitas tarifu gala likmēm un ieviešanas termiņu vieš neskaidrību gan ražotājiem un piegādātājiem, gan arī investoriem Latvijā un ES kopumā. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās mēreno izaugsmi.
Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā maijā nodrošināja minerālproduktu eksporta kāpums par 18,5% jeb 22 milj. eiro, salīdzinot ar pērnā gada maiju. Lai gan šāds pieaugums vērtējams pozitīvi, tomēr no eksporta attīstības skatu punkta fakts, ka vienas preču grupas eksporta pieaugums ir līdzvērtīgs kopējam preču eksporta kāpumam, vērtējams negatīvi, it īpaši, ja runa ir par minerālproduktiem, kur eksportu pārsvarā nodrošina reeksports. Minerālproduktu, īpaši naftas, gāzes un no pārstrādes produktu reeksports ir nepastāvīgs un svārstīgs, ko ietekmē šo izejvielu cenu svārstības pasaules biržās un patēriņš. Minerālproduktu eksporta kāpumu maijā noteica naftas un akmeņogļu darvas eļļas eksporta pieaugums attiecīgi par 21 milj. eiro un 29 milj. eiro. Savukārt gāzes un elektroenerģijas eksports samazinājās attiecīgi par 23 milj. eiro un 11 milj. eiro.
Maijā nozīmīgu devumu kopējā preču eksportā nodrošināja arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, šīs preču grupas eksporta vērtība pieauga par 5,7% jeb 19 milj. eiro, ko galvenokārt noteica graudaugu un piena pārstrādes produktu eksporta pieaugums.
Par 10,4% jeb 11 milj. eiro gada laika pieaudzis metālu un to izstrādājumu eksports. Tomēr šis pieaugums ir balstīts uz neapstrādāta metāla un dzelzs atkritumu eksporta pieauguma, kamēr dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports ir samazinājies. Par 11,5% jeb 31 milj. eiro samazinājies koksnes un koka izstrādājumu eksports. Eksporta kritums ir fiksēts visām koksnes un koka izstrādājumu apakšgrupām, izņemot kokskaidu plātnes. Atšķirībā no minerālproduktiem un dzelzs atkritumiem, graudaugi, piena produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi, kā arī koksne ir svarīgāki Latvijas apstrādes rūpniecībai, jo šīs preces lielākoties tiek ražotas uz vietas, kas nozīmē, ka būtiskāka pievienotās vērtības daļa paliek tieši Latvijā.
