Finanšu ministra Arvila Ašeradena vadītās darba grupas publisko iepirkumu prakses un regulējuma pilnveidošanai ietvaros sagatavots plašs labās prakses ieteikumu apkopojums, kas balstīts uz dalībnieku pašvērtējumu un līdzšinējiem augstiem snieguma rādītājiem. Analīze apliecina, ka turpmākās izmaiņas un uzlabojumi koncentrējami trīs galvenajos virzienos – konkurences stiprināšanā, kopīgo un centralizēto iepirkumu plašākā ieviešanā, kā arī procedūru paātrināšanā un elastībā.
Šī gada 26. augustā valdība atbalstīja publisko iepirkumu darba grupas izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Reforma pakāpeniski stāsies spēkā no 2026. gada, pēc tam, kad Saeima pieņems nepieciešamos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un saistītajos normatīvajos aktos.
Konkurences stiprināšana – galvenais priekšnoteikums kvalitātei un izmaksu samazināšanai
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas publisko iepirkumu sistēmā ir nepietiekama konkurence. Joprojām liels īpatsvars iepirkumu norit ar vienu pretendentu, kas palielina izmaksas, samazina kvalitāti, kā arī apgrūtina iespēju izvērtēt tirgus nosacījumus. Darba grupa izvirzīja mērķi – panākt, lai šo iepirkumu īpatsvars samazinās un ir zem 10%.
Publisko iepirkumu efektivitātes pamatā ir pārdomāta komunikācija ar piegādātājiem, stratēģiska iepirkumu pieeja un iekšējās pārvaldības stiprināšana. Pasūtītājiem svarīgi rūpīgi izzināt tirgu, veikt regulāru izpēti un nodrošināt atklātu informācijas apmaiņu ar potenciālajiem un esošajiem piegādātājiem. To var īstenot gan ar oficiālajiem informēšanas pasākumiem, gan tiešu piegādātāju uzrunāšanu, asociāciju iesaisti un aktīvu dialogu. Būtiska ir arī atgriezeniskās saites iegūšana – aptaujas par iepirkuma dokumentāciju, līgumu izpildi un sadarbības pieredzi, kā arī piegādātāju sagatavošana un apmācība saistībā ar iepirkumu procesu un līgumu izpildi.
Iepirkumu stratēģijas izvēlē izšķiroša nozīme ir konkurenci veicinošu procedūru piemērošanai – vispārīgo vienošanos, dinamiskās iepirkumu sistēmas un kvalifikācijas sistēmu izmantošanai. Šīs pieejas nodrošina plašāku piegādātāju iesaisti, elastību un samazina administratīvo slogu. Par labu praksi tiek uzskatīta cenu indeksācijas piemērošana ilgtermiņa līgumos, standartizētu paraugnolikumu un vienotu kvalifikācijas prasību ieviešana, kas veicina tirgus stabilitāti un pārskatāmību. Vienlaikus liela nozīme ir pasūtītāja iekšējai kapacitātei, kas ietver savlaicīgu iepirkumu plānošanu, iespēju iepirkumus sadalīt daļās un profesionālas iepirkumu komandas stiprināšanu.
Kopīgie un centralizētie iepirkumi – iespēja taupīt resursus un iegūt labākus nosacījumus
Otrs būtisks priekšnoteikums publisko iepirkumu norises uzlabošanai ir kopīgo un centralizēto iepirkumu ieviešana, kas sniedz būtiskus administratīvos un procesuālos ieguvumus, ļaujot ietaupīt resursus un paātrināt procedūru norisi. Apvienojot pasūtījumus, tiek nodrošināta vienota pieeja dokumentācijas izstrādē un prasību izvirzīšanā, kas samazina kļūdu, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas riskus. Šāda prakse ļauj uzlabot plānošanu, nodrošināt stabilāku budžeta izlietojumu un koncentrēt metodoloģisko atbalstu, kas paaugstina iepirkumu kvalitāti un samazina iespējamos korupcijas riskus.
Vienlaikus centralizācija nodrošina būtiskus ieguvumus arī attiecībā uz iepirkuma rezultātiem. Apvienotie pasūtījumi rada apjoma efektu, kas ļauj piegādātājiem optimizēt izmaksas un piedāvāt zemākas cenas, nodrošinot labāku cenas un kvalitātes attiecību. Vienotu prasību noteikšana visām iesaistītajām pusēm veicina augstāku kvalitāti, bet lielāks līguma apjoms uzlabo sarunu pozīcijas ar piegādātājiem, ļaujot panākt izdevīgākus piegādes grafikus, garantijas nosacījumus un papildu pakalpojumus.
Ilgtermiņā centralizētie iepirkumi nodrošina lielāku noteiktību cenās un piegādēs, mazāku nepieciešamību atkārtoti rīkot procedūras un labākas iespējas īstenot stratēģiskos mērķus. Vienlaikus nozīmīgi ir paredzēt elastīgus cenu indeksācijas mehānismus un izvērtēt līguma piemērotību konkrētajam priekšmetam, lai saglabātu spēju reaģēt uz tirgus izmaiņām un inovācijām. Līdz ar to centralizācija nav universāls risinājums, bet elastīgi piemērojama pieeja, kas prasa profesionālu īstenošanu, tirgus izpratni un nozares specifikas ievērošanu.
Procedūru paātrināšana un elastīgākas pieejas izvēle
Svarīgi arī uzlabot iepirkuma procesu ātrumu un elastību. Lai gan kopumā Latvijā lēmumu pieņemšana iepirkumu gaitā ir salīdzinoši raita, procedūras kopumā ir pārāk ilgas un sarežģītas. Tas rada risku, ka iepirkumi tiek pārtraukti, projekti aizkavējas un pasūtītāju vajadzības netiek laikus apmierinātas. Īpaši tas attiecināms uz būvniecības nozari, kur iepirkumu sagatavošana un norise prasa ievērojamu laiku.
Ne mazāk svarīga ir pašu pasūtītāju iekšējā organizācija, kas ietver savlaicīgu plānošanu, profesionālu iepirkumu komandu un skaidri noteiktus iepirkumu procesus. Tāpat nozīmīga ir standartizēto paraugnolikumu un vienotu kvalifikācijas prasību izmantošana, kas ļauj samazināt administratīvo slogu un padara procedūras prognozējamākas gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem. Iepirkumu stratēģiska plānošana palīdz arī savlaicīgi apzināt vajadzības un samazināt steidzamu iepirkumu risku.
Mērķis – efektīvs instruments sabiedrības vajadzību nodrošināšanai
Finanšu ministra vadītā darba grupa publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanai tika izveidota ar diviem virsmērķiem – rast iespējas panākt budžeta izdevumu efektīvāku izlietojumu un pilnveidot publisko iepirkumu procesu. Darba grupas dalībnieku ar augstākajiem snieguma rādītājiem pašvērtējuma un labās prakses ieteikumu mērķis ir sniegt praktiskus risinājumus ikvienam pasūtītājam iepirkumu organizēšanā, izmantojot pārbaudītas un efektīvas metodes, tādējādi veicinot caurskatāmību, kvalitāti un konkurenci. Labi organizēti, caurskatāmi un uz konkurenci vērsti iepirkumi nozīmē ne tikai ietaupītus publiskos līdzekļus, bet arī iespēju nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus sabiedrībai.
Labās prakses apkopojums ar ieteikumiem publiskā iepirkuma efektivitātes veicināšanai
