Ceturtdien, 2. februārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2023. gada budžetu un budžeta ietvaru 2023. -2025. gadam projekts. Tas tapis sarežģīta, bet konstruktīva dialoga rezultātā.
2023. gadā pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā. Vienlaikus valdība plāno apņemties pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to 2023. gadā pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Ir panākta vienošanās 2023. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022. gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 0,9 miljonu eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt starp septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.
Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.
Pēc diskusijām ar pašvaldībām Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus pašvaldību aizņemšanās iespējām. Ir piedāvāts palielināt 2023. gada pašvaldību aizņemšanās limitu par 60 miljoniem eiro un paplašināt valsts noteiktos prioritāros mērķus – izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai, nosakot šiem projektiem pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10%, savukārt ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Piedāvāts arī palielināt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu no 1 miljona eiro līdz 1,5 miljoniem eiro, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai to paredzēts palielināt līdz 6 miljoniem eiro, vienlaikus palielinot arī īstenojamo projektu skaitu līdz četriem. Līdz ar to katrai pašvaldībai tiktu nodrošināta iespēja īstenot savas noteiktās prioritātes.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu, par kuriem ir panākta vienošanās, bet vienlaikus ir arī tādi, kur saglabāti atšķirīgi viedokļi.