Publisko iepirkumu dati liecina, ka pie nemainīga publisko iepirkumu regulējuma konkurences rādītāji iepirkumos pasliktinās. Lai arī lielākā daļa iepirkumu organizēti atklāta konkursa procedūrā, kas paredz plašu piegādātāju dalību, 2025. gadā 26% publisko iepirkumu saņemts tikai viens piedāvājums. Savukārt vidējais pretendentu skaits samazinājies no četriem 2024. gadā līdz trim 2025. gadā, kas norāda uz konkurences mazināšanos iepirkumu tirgū, apliecinot nepieciešamību īstenot publisko iepirkumu sistēmas reformu, kas stiprinās konkurenci, pārredzamību, datu pieejamību un uzraudzību visos iepirkumu posmos.
2025. gadā Latvijā izsludināti vairāk nekā 12 tūkstoši iepirkumu un noslēgti vairāk nekā 25 tūkstoši līgumu ar kopējo līgumsummu teju 8 miljardu eiro apmērā. No visiem izsludinātajiem iepirkumiem 6806 organizēti atklāta konkursa procedūrā, savukārt 4660 kā “mazie iepirkumi” jeb iepirkumi robežās no 10 000 līdz 42 000 eiro precēs un pakalpojumos un no 20 000 līdz 170 000 eiro būvdarbos. Tas raksturo sistēmu, kurā dominē atvērtas procedūras, vienlaikus būtiska daļa no iepirkumiem ir par nosacīti mazām vērtībām.
Tāpat 2025. gada dati rāda, ka zemsliekšņa iepirkumu segmentā koncentrējas lielākā administratīvā slodze un zemāka konkurence, savukārt virssliekšņa procedūrās – lielākā publiskā finansējuma daļa. Zemsliekšņa iepirkumi (zemsliekšņa procedūras un Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumi) 2025. gadā veidoja 8098 jeb 66% no visiem iepirkumiem, bet aptvēra tikai 7% no kopējās iepirkumu līgumvērtības jeb 598 miljonus eiro. Savukārt virssliekšņa procedūrās koncentrēti 7,39 miljardi eiro jeb 93% publiskā iepirkumu finansējuma.
Publisko iepirkumu sistēmas strukturālā reforma paredz būtisku datu pieejamības paplašināšanu visos iepirkumu posmos – no plānošanas līdz līgumu izpildei un maksājumiem. Ar reformas īstenošanu vienuviet tiktu nodrošināta informācijas pieejamība par iestāžu iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem, to izpildi un finanšu plūsmu, tostarp arī zemsliekšņa iepirkumos un darījumos bez rakstveida līgumiem. Tādējādi tiktu nodrošināta publisko izdevumu datu pieejamība vienkopus par visiem darījumiem no 1 eiro un attiecīgi publisko līdzekļu ieguldījumu izsekojamība neatkarīgi no darījuma apjoma vai formas.
Plašāka datu pieejamība mazinās korupcijas riskus, kā arī ļaus efektīvāk identificēt risku tendences, analizēt cenu atbilstību un vērtēt pasūtītāju rīcību, balstoties objektīvos rādītājos visos iepirkumu līmeņos, tostarp iepirkumiem līdz 10 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem, kā arī 20 tūkstošiem eiro būvdarbiem, par kuriem līdz šim informācija netika publiskota vispār. Reforma paredz pāreju uz ex-post uzraudzību, sistēmas izvērtēšanā izmantojot publisko iepirkumu veiktspējas rādītājus (KPI), references cenas un datu analītikas risinājumus, lai stiprinātu uzraudzību un savlaicīgi konstatētu konkurences un cenu riskus.
Vienlaikus individuālu koruptīvu darbību izvērtēšanā un izmeklēšanā arī turpmāk būtiska loma saglabāsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Reformas īstenošana neaizstāj tiesībsargājošo institūciju funkcijas, bet gan stiprina sistēmisko risku pārvaldību, padarot informāciju pieejamāku un analītiski izmantojamāku.
Reformas mērķis ir pāreja uz pilnvērtīgu publisko iepirkumu sistēmas pārredzamību un risku vadību, stiprinot valsts kontroles mehānismus un paplašinot sabiedrības iespējas sekot līdzi publisko līdzekļu ieguldījumam no pirmā eiro. Vienlaikus reforma paredz vienkāršot procedūras un mazināt administratīvo slogu, nodrošinot elastīgākus un ātrākus iepirkumu procesus.
Publisko iepirkumu sistēma saglabā būtisku lomu vietējā ekonomikā – 99% pretendentu un 97% iepirkumu uzvarētāju veido Latvijas uzņēmumi, bet 92% līgumu slēgti ar maziem un vidējiem uzņēmumiem. Attiecīgi publisko iepirkumu sistēmas nozīme uzņēmējdarbības vidē ir īpaši būtiska, un svarīgi nodrošināt vienlaikus pieejamu, konkurētspējīgu un caurspīdīgu iepirkumu vidi. Ņemot vērā publisko iepirkumu sistēmas rādītājus un struktūru, datu pieejamības paplašināšana, stiprinot atklātību, procesu vienkāršošana, mazinot birokrātiju, kā arī analītiskas uzraudzības stiprināšana ir būtiski priekšnoteikumi efektīvākai publisko līdzekļu ieguldīšanai un risku pārvaldībai publiskajos iepirkumos.