Maksas pakalpojumi

Maksas pakalpojumu būtība

Maksas pakalpojumi ir pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu un tam nav peļņas gūšanas rakstura. Būtiska ir vienota un caurskatāma maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu aprēķina pieejamība, kas ļauj lēmuma pieņēmējiem un sabiedrībai būt informētiem par cenas pamatotību.

Izmaiņas!

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV), kas pieņemti Saeimā 2025. gada 3. decembrī un stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, nosaka jaunu maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtību - valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi.

Pēc Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2025. gada 26. novembra sanāksmes Tieslietu ministrija sagatavoja kritērijus un pamatprincipus, pēc kuriem ministrijām jāizvērtē Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram vai citas valsts iestādes vadītājam.

• Ministru kabinetam virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja nepieciešama politiskā izšķiršanās vai kas skar starpnozaru jautājumus un vairāku atbildīgo iestāžu kompetences jautājumus.
• Ministru kabinetam nav virzāmi Ministru kabineta noteikumu projekti, ja lēmumu var pieņemt atbildīgās iestādes vadītājs, pieņemot vispārīgo administratīvo aktu (ja regulējums skar konkrētu personu grupu vai paredzēts noteiktam laika periodam) (piemēram, maksas pakalpojumu cenrāži).
• Nozaru ministrijām jāizvērtē katru individuālu situāciju un risinājumu iespējas, veicinot administratīvā sloga samazināšanu un nostiprinot atbildību valsts pārvaldē.

Turklāt LBFV pārejas regulējums paredz, ka ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, vai citos likumos noteiktā institūcija vai amatpersona apstiprina šā likuma 5. panta divpadsmitajā daļā minētos maksas pakalpojumu cenrāžus līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz minēto maksas pakalpojumu cenrāžu spēkā stāšanās dienai piemēro spēkā esošos Ministru kabineta apstiprinātos cenrāžus, kas publicēti oficiālo publikāciju un sistematizēto dokumentu tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Ja laikā līdz 2027. gada 31. decembrim ir nepieciešami grozījumi spēkā esošajā maksas pakalpojumu cenrādī, tad ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, vai citos likumos noteiktā institūcija vai amatpersona apstiprina jaunu maksas pakalpojumu cenrādi vispārīgā administratīvā akta/ lēmuma par maksas pakalpojumu cenrādi formā.

Izcenojuma noteikšanas un cenrāža izstrādes principi

• samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas;
• izcenojums ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu;
• aprēķinot maksas pakalpojumu cenas, paredz atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajām mērķa grupām (piemēram, bērni, studenti, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, personas, kurām noteikta invaliditāte, bez vecāku gādības palikuši bērni), lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību;
• izcenojumu noteikšanā iestāde var piemērot elastības mehānismus, ņemot vērā pakalpojuma specifiku un īpatnības (piemēram, tāmes sagatavošana, koeficienta piemērošana, vidējās cenas noteikšana).

Katrai iestādei cenrāža veidošanā, ņemot vērā maksas pakalpojumu sniegšanas īpatnības, ir sava specifika, atbrīvotās kategorijas un piemērojamie elastības mehānismi, kā arī izmaksu attiecināšana tiešajās un netiešajās izmaksās. Tādējādi korekta un pamatota izcenojuma aprēķināšana, atvieglojumu un citu īpašu nosacījumu paredzēšana, un cenrāža sagatavošana ir katras konkrētās iestādes kompetences jautājums.