13. Finanšu ministrija - 2023.gads

Finanšu ministrijas darbības jomas:

• Publisko izdevumu un valsts parāda vadība

• Valsts ieņēmumu (t.sk. muitas) politikas vadība

• ES fondu vadība

• Valsts nekustamo īpašumu būvniecības finansēšana

• Maksājumu nodrošināšana starptautiskajās organizācijās

Finanšu ministrijas galvenie pasākumi 2023. gadā:

1. nodrošināt valsts fiskālo stabilitāti un ilgtspēju, ņemot vērā valsts ieņēmumu un izdevumu kvalitāti, kā arī normatīvo regulējumu;
2. nodrošināt profesionālu tautsaimniecības un valsts finanšu stāvokļa analīzi, makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognožu sagatavošanu fiskālās politikas pamatojumam augstas nenoteiktības apstākļos, turpinoties enerģijas cenu pieaugumam un Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā;
3. nodrošināt vispārējās valdības parāda ilgtspēju ar optimālām valsts parāda apkalpošanas izmaksām ilgtermiņā, ierobežojot finanšu riskus, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam;
4. izstrādājot ikgadējo valsts budžetu, noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi;
5. nodrošināt valsts budžeta izdevumu 2024. gadam pārskatīšanu, kā arī apkopot un analizēt priekšlikumus budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti;
6. noteikt virzienus vidēja termiņa nodokļu politikai, īstenojot nodokļu politiku tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;
7. iesniegt MK informatīvo ziņojumu, kurā definēti spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un noteikti sasnieguma rādītāji (MK 08.04.2021. sēdes protokola Nr.32 37.§ 4. punkts);
8. nodrošināt aktīvu dalību ES Padomes, EK darba grupās un normatīvo aktu nodokļu, finanšu politikas jomā atbilstību ES normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt dalību OECD tādējādi, apzinot un izvērtējot starptautisko jautājumu risinājumu jaunākās tendences, kā arī nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD standartiem;
9. komercsabiedrību revīzijas institūta kvalitātes kontroles efektivitātes veicināšanai nodrošināt sabiedriskas nozīmes struktūru revidēšanai iecelto zvērinātu revidentu uzraudzības sistēmas SIRUS uzturēšanu un pilnveidošanu, atbilstoši valstiski noteiktajām prioritārajām jomām: risku mazināšana krāpšanas jautājumos (noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas risku, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī korupcijas risku jomās) un komercsabiedrību darbības turpināšanas risku apzināšana (komercsabiedrību darbības nepārtrauktība);
10. nodrošināt efektīvu un pareizās finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda programmas un ANM vadības un kontroles sistēmas ieviešanu;
11. veikt risku pārvaldību un risināt plānošanas un ieviešanas jautājumus, tai skaitā ar EK dienestiem un donorvalstu pārstāvjiem, ar mērķi nodrošināt pilnīgu ES un donorvalstu finansējuma izmantošanu investīcijām Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas saistību izpildi 2023. gadā;
12. nodrošinot pierādījumu bāzes veidošanu, veikt vismaz trīs 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas ieguldījumu prioritātes lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējumus;
13. nodrošināt nepieciešamo Latvijas interešu koordinēšanu un procesu vadību nacionāli un ar Šveices pārstāvjiem saistībā ar jaunā Šveices atbalsta pieejamību Latvijai;
14. nodrošināt sabiedrības interešu aizstāvību azartspēļu un izložu jomā, turpinot ieviest Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam iekļautos uzdevumus, veidojot nozares attīstības tendenču monitoringa sistēmu, kā arī izstrādājot normatīvo regulējumu reklāmas aizlieguma kontrolei un Latvijā nereģistrēto tīmekļa vietņu ierobežošanai;
15. nodrošināt publisko iepirkumu līgumu reģistra darbību.
16. veicināt izpratni par publiskās privātās partnerības izmantošanas iespējām un tā piemērošanu, izstrādāt tipveida risinājumus;
17. izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2024. – 2026. gadam, paredzot galvenos finanšu sektora vidēja termiņa aktuālos attīstības politikas virzienus;
18. īstenot Finanšu sektora attīstības plānu 2021. – 2023. gadam, nodrošinot stabilu finanšu sektora un ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību prioritārajos virzienos (t.i., finanšu pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība, ilgtspējīgas finanses);
19. optimizēt un veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību īstenošanas uzraudzības institucionālās sistēmas efektivitāti, atbilstoši ES centralizētās uzraudzības institūcijas AMLA izveides procesam un ES normatīvo aktu priekšlikumiem;
20. uzsākt normatīvā regulējuma pielāgošanu atbilstoši ES normatīvo aktu priekšlikumiem banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldības, noregulējuma un kapitāla prasību jomā;
21. izstrādāt kriptoaktīvu jomas regulējumu atbilstoši ES normatīvo aktu priekšlikumiem;
22. īstenot ES projektu “ES taksonomijas īstenošanas un ilgtspējīgu finanšu ceļa kartes izveide Igaunijā un Latvijā”;
23. tirgus nepilnību risināšanai pielāgot finanšu instrumentus, nodrošināt atbilstošu finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfeli, sekmēt kapitāla piesaisti uzņēmumiem, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus, ERAF, Atjaunošanas un noturības mehānisma un starptautisko finanšu institūciju līdzekļus, kā arī sekmēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” programmu nepieciešamā apjoma palielināšanu valsts atbalsta programmām;
24. uzsākt Nacionālajā fintech stratēģijā paredzēto uzdevumu īstenošanu laika posmā 2023. – 2024. gadam;
25. veikt VNĪ vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas gala ietekmes izvērtējumu;
26. izstrādāt sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošos tiesību aktus, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu un attīstību” identificētajiem nepieciešamajiem pasākumiem;
27. izvērtēt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam pasākumu ieviešanas izpildi un efektivitāti atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem un sagatavot informatīvo ziņojumu par plāna pasākumu īstenošanu, kā arī sagatavot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu nākamajam periodam;
28. īstenot nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošanu – pārskatot un aktualizējot likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietverto tiesisko regulējumu, pārskatot tiesisko regulējumu attiecībā uz publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu, izvērtējot iespēju samazināt normatīvajos aktos noteikto slieksni norēķiniem skaidras naudas veidā, atbilstoši starptautiskajām tiesību normām izstrādājot tiesisko regulējumu attiecībā uz ziņošanu par kriptovalūtas darījumiem, atbilstoši plānotajām izmaiņām starptautiskajās tiesību normās, pilnveidojot automātisko informācijas apmaiņas par finanšu kontiem tiesisko regulējumu, saistībā ar plānotajām izmaiņām finanšu stabilitātes nodevas administrēšanā un muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā atlikšanu, veicot grozījumus valsts nodevu uzskaites noteikumos, kā arī normatīvajā aktā, kurā noteikta kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus, un novirza tos saistību segšanai;
29. izstrādāt Nacionālo stratēģiju ES finanšu interešu aizsardzībai 2024. – 2026. gada periodam, definējot kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī sadarbības modeļa ES finanšu interešu aizsardzībai stiprināšanai. 

Finanšu ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2021. līdz 2025. gadam

Euro

Vidējais amata vietu skaits no 2021. līdz 2025. gadam

Piezīmes.
¹ Nav iekļautas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projektos plānotās amata vietas, jo 2022. – 2027. gada plānošanas perioda tehniskās palīdzības projekti nebija apstiprināti.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2023. līdz 2025. gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

FM 2023. gadam, salīdzinot ar 2022. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izveidota jauna programma 30.00.00 “Līdzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds””;
2. izveidota jauna apakšprogramma 63.20.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020)”;
3. izveidota jauna apakšprogramma 63.09.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai pasākumu īstenošana (2021.–2027.)”;
4. izveidota jauna apakšprogramma 67.07.00 “Eiropas Kopienas iniciatīvas projekti”;
5. izveidota jauna apakšprogramma 70.10.00 “Solidaritātes fonda finansējums projekta īstenotājiem”;
6. izveidota jauna apakšprogramma 70.50.00 “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF+, KF, TPF finansējuma apgūšanai (2021–2027)”;
7. izveidota jauna apakšprogramma 73.07.00 “Eiropas Kopienas finansētie projekti iekšējā tirgus uzlabošanai nodokļu un muitas sistēmā”;
8. izveidota jauna apakšprogramma 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi”;
9. izveidota jauna apakšprogramma 74.07.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem”;
10. izveidota jauna apakšprogramma 74.50.00 “Tehniskā palīdzība Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) apgūšanai”.