2026. gadā Finanšu ministrijas (FM) izvirzītās prioritātes ir publisko finanšu ilgtspējas stiprināšana un investīcijām labvēlīgas vides veidošana, vienlaikus nodrošinot sabalansētu pieeju starp fiskālo disciplīnu un ekonomikas izaugsmi. Šo prioritāšu īstenošanai tiks turpināta valsts finanšu un pārvaldības sistēmu modernizācija, padarot tās efektīvākas, caurskatāmākas un uz rezultātiem vērstas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta budžeta plānošanas un izpildes pilnveidei, publisko līdzekļu izmantošanas atdeves paaugstināšanai un pašvaldību finanšu ilgtspējas stiprināšanai. Vienlaikus FM nodrošinās mērķtiecīgu investīciju piesaisti un efektīvu to ieviešanu tautsaimniecībā, sekmējot kapitāla pieejamību, ilgtspējīgu attīstību un Latvijas pozīciju nostiprināšanu starptautiskajā finanšu vidē.
Uz rezultātu vērsta valsts budžeta plānošanas procesa ieviešana
Lai arvien efektivizētu publisko sektoru, FM turpinās ieviest uz rezultātu vērstu budžetēšanas pieeju, stiprinot valsts budžeta sasaisti ar politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī pilnveidojot publisko resursu izmantošanas efektivitāti. Šī pieeja paredz skaidrāku mērķu, rezultatīvo rādītāju un sasniegtās atdeves integrēšanu budžeta plānošanas un izpildes procesā.
Plānots, ka pilnveidota valsts budžeta struktūra un uz rezultātiem orientēta plānošana tiks ieviesta valsts budžeta likumā 2027. gadam, savukārt no 2028. gada tā tiks salāgota ar jauno attīstības plānošanas ciklu, kas noteikts Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021. – 2027. gadam. Jau šobrīd ministrijas strādā pie jaunu budžeta programmu struktūru sagatavošanas 2027. gada budžeta izstrādei. Turpmāk ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesā tiks izvirzīti valsts budžeta izdevumu samazināšanas mērķi un efektivitātes rādītāji, kā arī nodrošināts, lai katrs budžeta resors būtu pilnībā pārskatīts ne retāk kā reizi 4 gados. FM šajā procesā nodrošinās metodisko vadību, veicinot vienotu pieeju un caurskatāmību valsts pārvaldē.
Budžeta caurskatāmība un datu pieejamība
Valsts budžeta datu pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai līdz šī gada 31. maijam tiks izstrādāta jaunā budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma pirmā kārta. Tā nodrošinās vienotu digitālu vidi valsts budžeta datu sagatavošanai, plānošanai un saskaņošanai, palielinot automatizāciju un mazinot kļūdu risku, izmantojot automātiskas pārbaudes un kontroles. Risinājums ļaus detalizēti uzraudzīt iestāžu budžetu izpildi, kontrolēt uzņemtās saistības, iekļaut budžetā rezultatīvos rādītājus un nodrošināt lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas pieejamību, kā arī elastīgu datu izgūšanu dažādos formātos. Savukārt līdz 2029. gadam plānots īstenot otro kārtu, kas nodrošinās centralizētu informācijas uzkrāšanu par prioritārajiem pasākumiem, kā arī Saeimas otrā lasījuma priekšlikumu integrāciju valsts budžeta projektā.
Pašvaldību finanšu ilgtspējas stiprināšana
Pašvaldību finanšu ilgtspējas stiprināšanai turpināsies darbs pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pilnveides, kas vērsts uz vienlīdzīgāku resursu sadalīšanu starp pašvaldībām, kā arī būtisku administratīvā sloga mazināšanu. Plānots, ka pilnveidotais modelis tiks sagatavots līdz 2026. gada 1. martam. Paredzēts, ka Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi netiek iekļauti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un tiek saglabāti pašvaldību rīcībā, tādējādi veicinot pašvaldību ieinteresētību mērķtiecīgākas NĪN politikas izstrādē un tās sasaistē ar infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.
Citas plānotās izmaiņas mazinās administratīvo slogu pašvaldībām, vienkāršojot finanšu izlīdzināšanas aprēķinus, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem izglītības jomā un vienlaikus sagatavojot pamatu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales pilnveidei.
Publisko iepirkumu sistēmas reforma un publisko līdzekļu atdeve
Šajā gadā būtiska uzmanība tiks pievērsta publisko iepirkumu sistēmas reformai, kuras mērķis ir birokrātijas mazināšana, uzņēmumu līdzdalības paplašināšana iepirkumos un maksimālas atdeves nodrošināšana par katru ieguldīto eiro. Sagaidāms, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi tiks apstiprināti Saeimā pavasara sākumā. Vienlaikus jau ir uzsākts darbs pie Elektronisko iepirkumu sistēmas pārņemšanas un uzturēšanas, kā arī vienotas publisko iepirkumu digitālās vides izveides iepirkumu izsludināšanai un piedāvājumu saņemšanai. Tas risinās IT risinājumu sadrumstalotību un sarežģītību. No šī gada marta sabiedrībai būs publiski pieejami pasūtītāju reitingi, savukārt darbs pie publisko iepirkumu veiktspējas rādītāju, iepirkumu plānu un iepirkumu procedūru apstrīdēšanas lēmumu publiskas pieejamības nodrošināšanas turpināsies, pakāpeniski stiprinot sistēmas caurskatāmību un veicinot labāku iepirkumu praksi.
Vienota un efektīva valsts grāmatvedība
Turpinot valsts pārvaldes efektivizāciju, FM īsteno pakāpenisku un racionālu valsts grāmatvedības funkciju centralizāciju, lai ilgtermiņā nodrošinātu mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi, resursu optimizāciju, kā arī modernāku, digitalizētu un standartizētu finanšu uzskaites sistēmu. Ar šī gada 1. janvāri centralizētu un modernizētu grāmatvedības pakalpojumu saņem jau divas trešdaļas valsts iestāžu, kopumā aptverot 109 iestādes. Reformas rezultātā centralizācijas efektivitāte atkarībā no nozares jau pirmajā gadā sasniedz aptuveni 20%. Vienlaikus ir uzsākts darbs ar nākamo ministriju (LM, IeM un ĀM) un to padotības iestāžu pievienošanu vienotajam grāmatvedības pakalpojumam, ko plānots īstenot no 2027. gada 1. janvāra.
Vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības sistēmas izveide
Lai veicinātu valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu, mazinātu birokrātisko slogu finanšu pakalpojumu sniedzējiem un efektivizētu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, 2026. gadā tiks turpināts darbs pie vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institucionālās sistēmas izveides. Plānots, ka jau janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju nodošanu Latvijas Bankai patērētāju kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības jomā. Savukārt FM sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju līdz šī gada 30. aprīlim izstrādās nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un iesniegs tos izskatīšanai MK, savukārt Saeimas apstiprinājums plānots līdz 2026. gada beigām.
Rezultātā no 2027. gada 1. janvāra patērētāju kreditētāju, tostarp nebanku kreditētāju, reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, tai skaitā negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, tiks nodotas Latvijas Bankai.
Investīcijas izaugsmei
2026. gadā Latvijas tautsaimniecībā plānots vēsturiski lielākais Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjoms no valsts budžeta, sasniedzot līdz pat 1,4 miljardiem eiro. Šie līdzekļi tiks ieguldīti ceļu infrastruktūrā, izglītības un veselības aprūpes iestādēs, digitalizācijā, energoefektivitātē un uzņēmējdarbības attīstībā, tiešā veidā uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinot tautsaimniecības izaugsmes potenciālu.
Atveseļošanas fonda īstenošana 2026. gadā sasniegs noslēguma fāzi, un līdz plāna termiņa beigām augustā jābūt sasniegtiem noteiktajiem reformu un investīciju rādītājiem. Paredzēts, ka līdz ar nākamā Eiropas Komisijas maksājuma saņemšanu Latvija būs saņēmusi 1,47 miljardus eiro no kopējā 1,97 miljardu eiro piešķīruma. Jau šobrīd redzams, ka līdzekļi ir piesaistīti gandrīz 100% apjomā, un ieguldījumi ir redzami visā Latvijā – modernizētās slimnīcās, jaunos energoefektīvos mājokļos un digitālajās valsts platformās. 2026. gadā tiks uzsākta arī sadarbība ar Starptautisko valūtas fondu publisko investīciju projektu pārvaldības pilnveidei, lai stiprinātu ilgtermiņa ieguldījumu kvalitāti un atdevi.
Vienlaikus nozīmīga loma investīciju īstenošanā ir publiskās un privātās partnerības projektiem, kas ļauj valstij realizēt stratēģiski svarīgus infrastruktūras un attīstības projektus. Latvijā šādi projekti attīstās arvien straujāk – ekspluatācijā jau nodots Ķekavas apvedceļš kā pirmais liela mēroga publiskās un privātās partnerības infrastruktūras projekts Baltijā, tam sekos Bauskas apvedceļš, kā arī tiek īstenota apjomīga investīciju programma īres mājokļu izbūvei Latvijas speciālistiem. Tāpat Latvija turpinās izmantot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas, kā arī Šveices divpusējo sadarbības programmu atbalsta iespējas. Papildus tam 2025. gada rudenī noslēgta vienošanās ar Eiropas Investīciju banku par konsultatīvo atbalstu aizsardzības infrastruktūras projektam ar līdz pat 400 miljonu eiro investīciju apjomu.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada sanāksme un biznesa forums Rīgā
Šī gada 5. – 7. jūnijā Rīgā norisināsies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku valdes gada sanāksme un biznesa forums, kas ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem finanšu nozares pasākumiem reģionā. FM mērķis ir ciešā sadarbībā ar iesaistītajām valsts institūcijām nodrošināt veiksmīgu sanāksmes norisi Latvijā, vienlaikus pozicionējot Latviju un Baltijas valstis kā investīcijām drošu, stabilu un labvēlīgu reģionu. Sanāksme ir globāla mēroga stratēģiska platforma kapitāla tirgus attīstībai, investīciju piesaistei un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, pulcējot līdz 4000 publiskā un privātā sektora pārstāvju no bankas dalībvalstīm, tostarp politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus un starptautisko organizāciju pārstāvjus.
Programmas ietvaros paredzētas augsta līmeņa diskusijas par globālās finanšu politikas un reģionālās attīstības jautājumiem, investīciju projektu prezentācijas, biznesa foruma pasākumi un pilsoniskās sabiedrības iesaiste ilgtspējas un iekļaujošas izaugsmes tematikā. Papildus ilgtermiņa reputācijas ieguvumiem pasākums sniegs arī tiešu ekonomisko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Efektīva un mūsdienīga nodokļu administrēšana
Viens no nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem 2025. gadā ir īstenotā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reforma, nodrošinot dienesta darbību pilnveidotā institucionālā ietvarā. Tas ļauj VID vairāk koncentrēties uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi un stiprinot valsts budžeta ieņēmumu iekasēšanas efektivitāti. Turpinot strukturālās izmaiņas, ar 2026. gada 1. aprīli Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiks pievienota VID.
Nodokļu politikas jomā FM prioritāte ir nodrošināt stabilitāti, tiesisko skaidrību un prognozējamību, veicinot uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ierobežojot ēnu ekonomiku un nodrošinot ilgtspējīgu valsts ieņēmumu bāzi.
Ar 2026. gadam noteiktajām prioritātēm FM konsekventi turpina valsts finanšu sistēmas modernizāciju, stiprinot publiskās pārvaldes efektivitāti un investīciju vidi, vienlaikus veidojot pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei ilgtermiņā.
