Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Nevienlīdzības rādītājus ietekmē gan nodokļu apjoms, gan algu dinamika, gan sociālais atbalsts un ekonomiskā situācija kopumā, tāpēc līdz šim paveiktais būtu vērtējams plašākā kontekstā un ilgākā laika posmā.
Finanšu ministrijas veiktās mikrosimulācijas, izmantojot Eiropas Komisijas modeli[1], ļauj novērtēt, kā konkrēti nodokļu un pabalstu lēmumi ietekmē katras mājsaimniecības ienākumus, izolējot politikas efektu no citiem ekonomikas faktoriem. Pieeja ļauj secināt, ka pēdējos gados pieņemtie lēmumi kopumā ir veicinājuši zemāko un vidējo ienākumu mājsaimniecību ienākumu pieaugumu. Nākotnes aprēķini budžeta sagatavošanas procesā balstās uz tajā brīdī publiski pieejamiem datiem, savukārt detalizēta statistika par konkrētu gadu tiek publicēta tikai pēc noteikta laika, tāpēc dažādos laika brīžos izmantotie dati nav tieši salīdzināmi.
No 2025. gada ieviestās izmaiņas nodokļu sistēmā ir padarījušas to vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku, vienlaikus samazinot nodokļu slogu zemāko un vidējo algu saņēmējiem un palielinot to augstāku ienākumu saņēmējiem. Neapliekamā minimuma paaugstināšana, tostarp pensionāriem līdz 1000 eiro mēnesī, kā arī minimālās algas celšana līdz 740 eiro 2025. gadā un 780 eiro 2026. gadā ir tieši palielinājuši zemāko un vidējo ienākumu mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem šīs darbaspēka nodokļu un minimālās algas izmaiņas palielināja neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo, vislielāko ieguvumu nodrošinot cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, savukārt augstāko ienākumu grupām nodokļu slogs pieauga.
Vienlaikus 2025. gadā tika īstenoti arī citi ienākumu nevienlīdzību mazinoši pasākumi, tostarp minimālo ienākumu sliekšņa paaugstināšana līdz 22% no ienākumu mediānas, kā arī pasākumi, kas palielina mājsaimniecību ieņēmumus, piemēram, pensiju indeksācija līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Jāpiemin, ka aktualizētie minimālo ienākumu sliekšņi tiek izmantoti, lai noteiktu garantēto minimālo ienākumu pabalstu un mājokļa pabalstu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, Atbilstoši FM veiktajiem aprēķiniem šie pasākumi kopumā 2025. gadā par 0,48 samazinās Džini indeksa rādītāju*, kas starptautiskajā praksē tiek izmantots ienākumu nevienlīdzības novērtēšanai.
Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējos gados ienākumu nevienlīdzību būtiski ietekmēja arī pagaidu atbalsta pasākumi, kas tika ieviesti ārkārtas situācijās, piemēram, Covid-19 seku un energoresursu cenu straujā kāpuma mazināšanai. Šo pasākumu noslēgšanās atspoguļojas 2024. gada statistikas datos kā nevienlīdzības pieaugums, pat ja pastāvīgie ienākumi jeb algas, pensijas un sociālie pabalsti turpina pieaugt. Tas ir būtisks konteksts, vērtējot īstermiņa svārstības nevienlīdzības rādītājos.
Kopumā pieņemtie lēmumi apliecina, ka valdības darbs ir vērsts uz mērķtiecīgu un konsekventu pasākumu ieviešanu, kas mazina ienākumu plaisu, stiprina sociālo taisnīgumu un sabiedrības labklājības pieaugumu. Tieši zemāko un vidējo ienākumu saņēmēji, pensionāri un ģimenes ar bērniem ir valdības politikas centrā, un šo lēmumu kopums ļauj pamatoti runāt par progresu ienākumu nevienlīdzības mazināšanā vidējā termiņā.
Džini indekss ir viens no starptautiski plaši izmantotajiem rādītājiem ienākumu nevienlīdzības novērtēšanai. Tas parāda, cik vienmērīgi vai nevienmērīgi ienākumi ir sadalīti sabiedrībā. Attiecīgi jo zemāks ir Džini indeksa rādītājs, jo mazāka ir ienākumu nevienlīdzība, savukārt augstāks rādītājs nozīmē lielāku ienākumu plaisu starp iedzīvotājiem. Džini indekss ļauj salīdzināt nevienlīdzības tendences laika gaitā un starp valstīm, taču tas neatspoguļo visas sociālekonomiskās atšķirības, tāpēc tas vienmēr vērtējams kopsakarā ar citiem rādītājiem un politikas pasākumiem.
[1] Finanšu ministrija izmanto EUROMOD makrosimulācijas modeli - Eiropas Komisijas un pētnieku kopīgi uzturētu nodokļu un pabalstu mikrosimulācijas modeli, lai novērtētu nodokļu un sociālās politikas izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem.