Politikas mērķis: nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, sekmēt reģionu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, mazinot klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes un veicinot oglekļa mazietilpīgu attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ieviest labas pārvaldības principus valsts un pašvaldību darbā, nodrošināt publisko pakalpojumu visaptverošu pieejamību, t.sk. elektroniski, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā / VARAM darbības stratēģija 2020.-2022.gadam1
|
Politikas rezultatīvie rādītāji |
Attīstības plānošanas dokumenti vai normatīvie akti |
Faktiskā vērtība |
Plānotā vērtība (2020) |
|
Dabas resursu izmantošanas produktivitāte (EUR uz vienu resursu tonnu) |
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam |
511,7 (2017)2 |
600
|
|
Stabilizētas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas (Mt CO2 ekvivalenta) |
Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam |
11,325 (2017)3 |
12,2
|
|
Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām (%) |
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam |
66 (2018)4 |
60
|
|
Valdības rīcības plāns |
4.2., 24.4., 25.2., 32.1-32.4., 39.1., 39.2., 42.2., 42.3., 61.1., 62.1-62.4., 63.1-63.5., 64.1-64.5., 65.1., 65.2., 97.2., 101.1., 101.2., 106.1-106.3., 223.1., 224.1., 225.1., 226.1., 226.2., 227.1., 228.1., 229.1., 229.2., 230.2., 230.3., 231.1., 232.1., 235.1., 240.1., 243.1-243.3., 244.3-244.6., 245.6., 245.7., 246.2-246.4. |
||
|
|
2018. gads (izpilde) | 2019. gada plāns | 2020. gada plāns | 2021. gada plāns | 2022. gada plāns |
|
Ieguldījumi |
|||||
|
Izdevumi kopā, euro, t.sk.: Vidējais amata vietu skaitskopā, t.sk.: |
9 647 380 |
9 260 534 |
10 321 977 |
9 928 014 |
8 818 979 |
|
280 |
295 |
302 |
302 |
259 |
|
|
7 644 108 |
7 842 308 |
8 607 379 |
8 685 566 |
8 818 979 |
|
|
246 |
261 |
259 |
259 |
259 |
|
|
70.08.00 Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai |
435 403 |
89 366 |
287 262 |
- |
- |
|
1 |
1 |
- |
- |
- |
|
|
70 736 |
97 700 |
97 700 |
97 700 |
- |
|
|
- |
- |
- |
- |
- |
|
|
63.20.00 Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014–2020) |
217 869 |
186 144 |
361 544 |
228 104 |
- |
|
2 |
2 |
5 |
5 |
- |
|
|
61.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014-2020) |
54 868 |
51 200 |
- |
- |
- |
|
2 |
2 |
- |
- |
- |
|
|
62.20.00 Tehniskā palīdzība Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apgūšanai (2014–2020) |
1 224 396 |
993 816 |
968 092 |
916 644 |
- |
|
29 |
29 |
38 |
38 |
- |
|
|
Kvalitātes rādītāji |
|||||
|
Vides politikas iedarbīguma rādītājs (Environmental Policy Stringency Index, OECD) nav mazāks par 25 |
- |
2 |
2 |
2 |
2 |
|
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)(vieta)6 |
19 |
19 |
19 |
18 |
17 |
Piezīmes.
1 VARAM darbības stratēģija izstrādes stadijā
2 CSP, Eurostat
3 SEG inventarizācija (12.04.2019)
4 Eurostat
5 Rādītājs raksturo pakāpi, kādā vides politika veicina videi kaitīgu darbību samazināšanos. Indekss svārstās no 0 (nav iedarbīga politika) līdz 6 (augstākā iedarbība). Tiek rēķināts visām OECD dalībvalstīm, kā arī BRIICS valstīm. Indeksa vērtības novērtējums par Latviju pagaidām nav pieejams, ņemot vērā, ka Latvija OECD iestājās 2016.gada jūlijā.
6 DESI ir ES valstu digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības indekss - salikts rādītājs, kuru veido 5 apakšrādītāji: savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta izmantojums, ciparu tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi. Mēra 28 valstīs